Izvēdini dvēseli ar SANTA+ rakstu izlasi! DĀVANA TEV! 🎁 
Modris Konovalovs: Patiesību par traģēdiju ar suņiem zinu tikai es un cilvēki, kas tur bija
«Es esmu vienkāršs lauku puisis,» – tā par sevi saka Modris Konovalovs. Viņam pieder zīmols ar priecīgu nosaukumu Modra olas, Instagram konts par lauku dzīvi ar 43 tūkstošiem sekotāju un sava saimniecība Bauskas novadā. Tur, piecus gadus rūpīgi krustojot vistas, viņš panācis, ka tās dēj olas skaistā sūnu zaļā tonī. Kad gribēju Modri uzrunāt intervijai, viņš atrakstīja, ka esot nolēmis savu saimniecību likvidēt. Tomēr nu Modris ir pārdomājis.
Foto: No personiskā arhīva (Aleksejs Stepanovs)
Modris ienāk redakcijā kā jaunās paaudzes lauksaimnieka simbols – auskari ar krustiņiem, ap delmu rokassprādze no Bali šamaņa. Tūkstošiem «Instagrama» sekotāju un lauku zēna tiešums. Sarunā viņš ir vienkāršs un atklāts, tomēr uzreiz pasaka, ka ir notikumi, par kuriem nolēmis nerunāt – par traģēdiju, kas notika pagājušā gada oktobrī, – visi trīs viņa suņi izkļuva brīvībā, ieklīda kaimiņu īpašumā un tur tika nošauti. Un tagad jātiek pāri ne tikai savu dzīvnieku zaudējumam, bet arī negaidītajam cilvēku agresijas vilnim.
Visus šos gadus man nav bijis ienaidnieku, bet tagad bija tādi komentāri, tāds agresijas burbulis! Nekad nebiju saskāries ar to, ka kāds var uzrakstīt: man tu riebies vai tu, kropli, mirsi.
Pirms mēneša, kad uzrunāju tevi intervijai, teici, ka grasies savu saimniecību likvidēt. Viss – nebūtu vairs Modra olu?
Tāda doma man tajā brīdī bija. Gribēju visu samazināt un atstāt vien tik daudz, lai pietiek man pašam.
Pēdējais pusotrs gads man vispār bija melns posms. Bet šogad pavasarī aizbraucu tālā ceļojumā – veselu mēnesi viens pats biju Bali un tur ļoti uzlādējos. Kad atgriezos Latvijā, te jau nākamajā dienā man aiz durvīm stāvēja Pārtikas un veterinārais dienests, lai pārbaudītu manu saimniecību, jo laikam kāds par kaut ko bija pasūdzējies, – es savus dzīvniekus rādu publiski, un daudzi to, šķiet, vēro kā ar lupu. Tad arī sāku domāt par savas saimniecības likvidēšanu – vai vērts censties un kaut ko darīt? Ko es cenšos pierādīt, ja laime ir vienkārši pamosties, darīt to, ko gribu, un nesatraukties?
