Līga un Ēriks būvē savu sapņu māju: Brīdis, kad būvobjektā ienāk māju izjūta
Kurā brīdī ēka no būvobjekta pārtop par mājām? Līgas un Ērika sajūtās pagrieziena punkts bija terases izbūve. Tagad tā ir kā retrīta zona: kad pusdienlaikā uzspīd saulīte, var aiziet nedaudz pasauļoties, īsu brīdi uzlādēties, lai turpinātu iekšdarbus. Jo, lai Ziemassvētkus varētu svinēt jau savā mājā, ilgāk apstāties nedrīkst!
Foto: Publicitātes foto
Materiāls tapis sadarbībā ar 
Rakstu sērija «Līga un Ēriks būvē sapņu māju»
Pretī gaismai
Līga: Interesanti, ka, tiklīdz tapa telpu nodalījums, uztverē māja kļuva lielāka, lai gan to sadalījām smalkākās daļās. Iekštelpu sienu atrašanās vietas apzinājām, jau ierīkojot siltās grīdas, – lai būtu droši, ka apakšā neizvelkam caurules. Cieši turējāmies pie plāna, izņemot vannasistabu, kuru galu galā uz garderobes rēķina pastiepām nedaudz lielāku, lai tajā būtu pietiekami vietas noskatītajai vannai.
Ēriks: Sienu karkasu veidojām no koka, savienošanai izmantojām naglu pistoli, bet pie zemes tos līmējām ar būvniecības līmi. Teorētiski zem sienām nav silto grīdu cauruļu, tomēr papildu drošībai neriskējām urbt caurumus.
Līga: Tālāk sekoja elektroinstalācija. Vīram ir pamatzināšanas un iemaņas tās ievilkšanā, tāpēc arī šoreiz varējām iztikt bez speciālista piesaistīšanas.
Ēriks: Iekšējam inženiertīklam projekts nav vajadzīgs, taču labi, ja ir plāns, pēc kura vieglāk orientēties, jo parasti ātri aizmirstas, kur kas sienās ir izbūvēts un saslēgts.
Līga: Vispirms apzinājām visas mūsu nepieciešamības, izveidojot sarakstu ar plānotajām elektroiekārtām, gaismas risinājumiem katrā telpā, un tad rūpīgi sarēķinājām un ekselī vizualizējām.
Ēriks: Tālredzīgi jādomā par visu, jāzina, kur būs grīdas uzkopšanas robota uzlādes punkts, kur kaķim un sunim automātiskie barošanas trauciņi, kur pieslēgsim eglītei gaismiņas.
Līga: Rezultātā sanāca tiešām daudz punktu – 90 rozetes un 60 gaismas pievadu. Gribas, lai katrā kaktiņā ir pa kādam mazam noskaņas apgaismojumam. Zinām, ka nekad īpašumos, kuros griestos bijušas iebūvētas mazās lampiņas, tās neesam ieslēguši. Nekad. Arī lustras reti. Ļoti spilgtas gaismas neizmantojam pat virtuvē. LED līnijas pa griestu perimetru arī nav mūsu gaumē, un tas arī nepiestāvētu šai ārpilsētas mājai. Mēs vienmēr izvēlamies kādu sienas gaismas ķermeni, stāvlampu, naktslampiņu…
Vasaras sākuma iekšdarbu progress: ievilkta elektrība un no ģipškartona tapušas starpsienas.
Lai top sienas!
Līga: Ģipškartona plāksnes iegādātas Knauf, un tām ir pieejami vairāki veidi. Ir standarta – baltā, ko visbiežāk izmanto visās sausajās telpās. Tad ir zaļās, kas ir mitrumizturīgas, paredzētas vannasistabām, saimniecības telpām, arī griestiem, piemēram, virtuvē. Un zilās plāksnes – īpašas stiprības, izmantojamas būvēs ar paaugstinātām izolācijas, ugunsdrošības, virsmas izturības, kā arī mitruma aizsardzības prasībām. Ņemot vērā, ka virs logiem plānojam pielikt stangas ar trīs metrus gariem aizkariem, stiprības aspekts ir ļoti svarīgs.
Ēriks: Rīģipsi visur liekam divās kārtās – pirmajā balto, otrajā atbilstoši tehnoloģijai pamīšus uz iepriekšējām šuvēm – zilo vai zaļo. Jārēķinās gan, ka zilās plāksnes ir ļoti smagas. Esam tikuši galā ar kādiem 80 % montāžas darba, bet priekšā vēl izaicinošākais – viesistabas slīpie griesti, kur bez brāļa palīdzības neiztiksim.
Līga: Starp dubultā rīģipša starpsienām pa vidu likām Isover Acoustic vati, kas ir speciāli paredzēta, lai slāpētu trokšņus starp telpām. Vēl neesam notestējuši, cik efektīva ir skaņas izolācija, jo istabām nav durvju, bet jācer, ka būs labi. Jo trokšņu caurlaidība koka mājās mēdz būt diezgan bieža problēma. Tieši tāpēc plānojums paredz, ka viesistaba jeb skaļā zona ir vienā mājas daļā un pretējā pusē ir atsevišķi nodalītas guļamistabas.
Vieta: Ropažu novads
Projekta realizācija: 2025. gada pavasaris līdz apm. 2026./2027. gadu mija
Īpašuma platība: 2,57 ha
Mājas platība: 140 m2
Dārza platība: ~1000 m2
Papildēkas: garāža, vistu kūtiņa, stikla siltumnīca
Plānotais projekta budžets: līdz 200 000 €
Finansējums: pašu līdzekļi, Swedbank hipotekārais kredīts
PADOMS
Ja ēkā plānots siltumsūknis, speciālisti iesaka to pieslēgt vasarā. Ziemā palaišana būs sarežģītāka – process garāks un nopietnāks. Līga un Ēriks jau līdz rudenim plāno uzstādīt un iedarbināt inženiertehniskās iekārtas, lai sistēmas darbojas un iekšdarbus var turpināt siltumā.
Lai pārliecinātos, ka ēkas ārējā apdare saderēs ar terasi, Līga vispirms devās ar fasādes dēļa paraugu uz veikalu. Arī iekštelpu grīdas toņa un terases saderību pārbaudīja, lai nebūtu lielu kontrastu. «Kopš terase ir gatava, mūsu sajūtas par māju mainījās – tās sasniedza jaunu līmeni. Iepriekš te nācām kā uz būvobjektu – drīzāk uz darbu. Bet, tiklīdz uzlikām terasi, tā bija sajūta, ka šī ir mūsu māja – te mēs to kafiju dzersim!»
Kafija uz terases
Līga: Ap Jāņiem sajutām, ka mums vajadzīga pauze, precīzāk – nomainīt vienu darbu pret citu, jo bijām saguruši no monotonās rīģipša likšanas, sākās arī piņķerīgākais posms – logu apmalītes. Citiem vārdiem, enerģija bija beigusies, un sapratām, ka jāizmanto saulainais laiks, lai uzbūvētu terasi.
Ēriks: Aptuveni divās nedēļās visu paveicām: Jāņos sākām betonēt stabiņus, piemeklējām materiālus, izvēloties gludas virsmas terases dēļus 12 cm platumā. Ņemot vērā, ka ēkā ir trīs dubultās durvis – no viesistabas, virtuves un guļamistabas –, kas veras uz āru, terasei bija jābūt puscentimetru zemāk, un viss ir precīzi.
Līga: Vēlējāmies gaiša toņa dēļus, lai virsma neuzkarstu dienvidu puses saulē, tāpēc nederēja jau spiedienā impregnētie – tie parasti ir tumši brūnā vai zaļganā nokrāsā. Turklāt uz tiem uzklāta eļļa neizskatītos tā, kā biju iecerējusi. Nekur neatradām jau rūpnīcā apstrādātus dēļus, tāpēc bezkrāsainu aizsargpārklājumu ar otiņu uzklājām paši. Tas, protams, nav tik efektīvi, līdzeklis neiesūcas pārāk dziļi kokā, bet neliela kārta ir, lai kādu priežvaboli atbaidītu. Un noslēgumā virs impregnanta divās kārtās ir uzklāta tonēta eļļa.
Līdzās romantiskiem augiem ir arī graudzāles, lai teritorijā ienestu pļavas sajūtu. Īpašumam blakus ir ziedoša pļava – dārzs sasaucas ar to.
Kas tie par akmentiņiem taciņās – kādu laiku tas bija populārākais jautājums Līgas Instagram kontā. Tas ir sasmalcināts dolomīts 2–8 mm frakcijā. Apkaimē netālu ir vairāki dolomīta karjeri, tur tie iegūti. Ne tikai dekoratīvi izskatās, arī praktiski ērti – var atnākt slapjā laikā uz dārzu, un nekļūs dubļainas kājas. Apakšā ir ieklāts ģeotekstils.
Paradīzes dārzs
Līga: Dārzs bija pirmais, kas šajā īpašumā tapa, – šovasar tam rit jau trešā sezona. Sāku ar augstajām, tad – ziemciešu dobi, ko man palīdzēja saplānot ainavu arhitekte.
Sākotnēji sastādījām pavisam mazus augus – pirmajā sezonā starp tiem bija palieli tukšumi, ņemot vērā katra izplešanās potenciālu. Uz nākamo vasaru liku lielās cerības – parasti otrajā gadā dārzs jau ir krāšņs, jo viss paaudzies un augi sāk saplūst kopā. Gaidīju skaistumu, bet rezultāts nebija tāds, kādu biju iztēlojusies.
Strādājot kopā ar ainavu arhitekti guvu izpratni, kā tiek veidota dobe, kā tā tiek plānota, kā tiek atlasīti augi, un ar šo jauno zināšanu bāzi sapratu, ka gribu tomēr veikt izmaiņas. Daži augi bija nepareizi sastādīti – augumā prāvāki, bet ielikti dobju priekšpusē. Tie visi bija izgāzušies, apkrituši. Mazas rozītes savukārt atradās dziļi dobē, kur tām nepietika gaismas. Biju cerējusi, ka šajā vasarā atliks tikai priecāties par rezultātu, bet realitātē daudz ko izraku un pārliku vai likvidēju, lai samazinātu augu raibumu un veidotu dobi ritmiskāku.
Kopumā šis pārplānošanas process man ļāva saprast gan to, kas man patīk, gan – kas nepatīk. Kad viss ir pārtaisīts, tagad jau dobes autore drīzāk esmu es. Mans ieteikums: ja gribas iemācīties pamatus, var to darīt kopā ar ainavu arhitektu. Pēc tam vismaz būs skaidrāka izpratne, ko pašam gribas. Vai arī – ja jau ir saprašana, vienkārši darīt pašam, jo neviens nevar radīt tā, kā vajag tieši tev.
Cik daudz laika man prasa dārzs? Pavasarī pēkšņi visur atmodušās nezāles. Tām ir vieta, kur augt starp augiem, kuri pēc ziemas vēl nav sakuplojuši. Tad krietni vairāk laika aiziet, kamēr apkopj dobes, ārā izstāda izaudzētos stādiņus, sīpoliņus, iesēj sēklas. Tagad vasarā vairs tikai jāizravē taciņas un dobītēm apmalītes. Es teiktu, ka vidēji tās ir kādas astoņas stundas nedēļā, ko veltu dārzam, taču pavasarī tās mēdz būt trīs dienas pēc kārtas, bet vasarā var arī pāris nedēļas praktiski neko nedarīt, tikai nogriezt pa noziedējušam ziedam vai pacīnīties ar kādu kaitēkli, samēslot.
Pašbūvētajā siltumnīcā aug tomāti, gurķi, paprika, čili, baziliks, citi garšaugi, melones, vairākas vīnogu šķirnes. Grīda ir klinkera – no Lodes. «Paši taisījām dobes, iekšpusē tās apdedzinājām, lai ilgāk kalpo, paši likām stiklus.»
Dārzam pa vidu ir augstās dobes, kurās tiek audzēti dārzeņi – burkāni, sīpoli, zirņi, arī trīs dažādu toņu lapu kāposti. Tie gan saimniekiem pašiem negaršo un tiek doti vistiņām – līdz pat pirmajam sniegam, kad arī zaķi atnāk no meža tos uzgrauzt.
Šajā zonā valda romantiska noskaņa – kaut kas pa vidu starp angļu dārzu un naturālistisku. Lielākā daļa augu patīk apputeksnētājiem – to ir daudz –, un tas, ka apkārt ir ziedi un bites, ir ieguvums dārzeņu dobēm.
Dobes formula ir vienkārša: malā parasti liek mazākus augus, vidiņā lielākus. Jāskatās, kur katram patīk būt, – saulītē vai ēnā. Attiecībā uz toņiem Līga iesaka pieturēties pie diviem līdz četriem. Šeit ir maigi pasteļtoņi – rozā, violets, gaiši dzeltens – un balts.
Atsevišķā dārzā mājas otrā pusē aug dālijas, cinnijas, asteres, uzpirkstītes, lauvmutītes un citi ziedi, kas tiek audzēti, lai tie priecētu vāzē.
Dārzeņu dobēs var pamanīt arī pa kādam ziedam – cinnijām, gaurām, šogad samtenītēm, puķuzirņiem. «Ir sasniegts tas dārza vecums, kad visur pašas no sevis ir sasējušās dilles,» piebilst Līga.
