Līga un Ēriks būvē savu sapņu māju: amerikāņu dizaineres iedvesmots interjers un ideālās virtuves plānošana

Materiāls tapis sadarbībā ar 

Stāsta Līga Biņkovska, @LigaNakts

Nebeidzamā špaktelēšana

«Mūsu mērķis – līdz decembra otrajai pusei pabeigt interjeru apmēram pusei mājas, lai varētu nosvinēt Ziemassvētkus jau tur. Šobrīd lielajā istabā špaktelējam pirmspēdējo kārtu. Lai apstrādātu piecus metrus augstus griestus, nepieciešamas stalažas, instrumentu pagarinātāji, balansa spējas. Telpā ir daudz logu, visiem vajag nostrādāt apmales – tas ir piņķerīgs un laikietilpīgs darbs, jo jāuzklāj četras kārtas: pirmā ir Knauf Uniflott (rīģipša šuvju aizpildīšanai), tad ir divas parastās špakteļkārtas un visbeidzot Super Finish (lai iegūtu gludu virsmu pirms noslēguma gruntēšanas un krāsošanas).

Katrreiz starp posmiem jāliek grunts, kam pāris stundu jāžūst, tikmēr špakteļmasas slānim vajadzīga vismaz diennakts atkarībā no gaisa temperatūras un mitruma, turklāt katra kārta vēl jāslīpē. Kaimiņi, kas arī ceļ māju, stāsta, ka atrast meistarus, kas nāktu slīpēt un špaktelēt, ir neiespējamā misija, un es labi saprotu, kāpēc. Plakņu sagatavošana krāsošanai ir apnicīgs remonta posms, bet arī tas ir jāizdzīvo. Motivē vēlme ātrāk redzēt sienas jau gatavas. To apdarei izmantosim latviešu uzņēmuma Kulta dabisko, videi draudzīgo kaļķa krāsu (tā saucamo limewash), kas veido matētu apdari ar maigu tekstūru un unikālu minerālu efektu.»

Vīzija par interjeru

«Plānojot interjeru, vīzija sākas no Pinterest bildes, bet neesmu vēl atradusi tādu, kur viss ir viens pret vienu, kā vēlos.

Būdama fotogrāfe, esmu iemācījusies analizēt attēlus, saprast, kas ir tie elementi, kuri rada noskaņu konkrētajā fotogrāfijā.

Piemēram, piefiksēju, ka visās bildēs, kas man patīk, ir tekstūra, un tālāk meklēju materiālu, kas atspoguļo šo rezultātu. Nākamais – skatos, vai izvēle atbilst mūsu budžetam. Liela daļa teksturēto sienu ir izgatavotas no itāļu vai marokāņu dekoratīvā apmetuma, kas ir ļoti dārgs un arī grūtāk uzklājams, to nevar darīt ar otu, bet ar ķelli un rīvdēli. Tātad es sāku ar vizuālo, tad skatos, vai mums tas iesēžas budžetā, un trešais – vai paši to varam realizēt. Principā visa māja ir tapusi, ievērojot šos trīs soļus.»

Uz ko var ietaupīt?

«Mums bija būtiski, lai viss, kas ir iekšiņā, ir labs, jo vēlāk negribēsim plēst vaļā smukās sienas, lai kaut ko labotu. Savukārt ietaupām uz produktiem, kas neattaisno savu cenu. Piemēram, terases vai fasādes dēļus varējām pirkt arī termokoksnes, kas it kā ir ilgmūžīgāki, bet maksā divreiz dārgāk. Taču rodas jautājums: vai arī krāsa kalpos divreiz ilgāk? Un – vai pats negribēsi kaut ko pamainīt pēc 10–15 gadiem?

Virtuve ir zona, kur negribam taupīt, jo tajā pavadām ļoti daudz laika. Abi ar vīru strādājam no mājām, kā minimums divreiz dienā gatavojam, bieži dokumentēju receptes savam Instagram. Līdz ar to man gribējās skaistu vidi gan sev, gan filmēšanai.»

Kas tālāk?

«Nākamais remonta etaps būs vinila grīdas ieklāšana pusei mājas un novembrī flīzēšanas darbi Master vannasistabā, lai līdz decembra vidum mums būtu gatava viena vannasistaba, viena guļamistaba, gaitenis un lielā istaba.

Flīzes esam jau saņēmuši no Interio salona – Itālijā ražotas, līdzinās kaļķakmens plāksnēm ar vizuāli it kā nedaudz nodilušām maliņām kā dabiskam akmenim. Man patīk apbružātais efekts un neperfekcija. Liksim tās klasiskā franču rakstā, kur kombinējas lielākas, mazākas, garenākas ar kvadrātainām.

Arī vinila grīda ir no Interio salona. Neliegšos, man būtu gribējies koka parketu, bet kādā mirklī jāsāk domāt arī praktiski. Īsts koks skrāpējas, eļļa vai laka ar laiku jāatjauno. Pagaidu mājā ir koka grīda ar labu eļļu pārklāta, bet tomēr bojājas.

Vinils ir materiāls, ko šobrīd daudzi izvēlas, jo tas ir izturīgs, ar 3D reljefu, ko reizēm pat grūti atšķirt no īsta koka. Konkrētais grīdas modelis ir unikāls atradums, tieši tas, ko vēlējāmies: chevron raksts vinila click versijā ir liels retums (parasti tas pieejams tikai līmējamā formātā). Pārsvarā uzstādāms skujiņas rakstā (to veido taisnstūra dēlīši, kas katrs saskaras ar nākamo 90^o leņķī), bet mums labāk patīk, ka dēlīši satiekas viens otram pretī – to gali ir nogriezti leņķī, tāpēc tie savienojas smailē un veido nepārtrauktu V rakstu, radot sakoptāku, modernāku kopskatu.

Ja grīda nav līdz milimetram vienā līmenī, iesaka izvēlēties click versiju, jo loksnes ir biezākas, ar tām var labāk noklāt nelīdzenumus (mums gan tā ir samērā taisna, bet ne ideāla). Turklāt to ir vieglāk ieklāt.

Vēl viens izvēlētā seguma bonuss: mums patīk, ka virsmas struktūrā nav redzami zari, kas, manuprāt, izskatās daudz tīrāk un smukāk, bez lieka raibuma. Mēs runājam par neīstu materiālu, bet ļoti bieži ražotājiem gribas mākslīgi salikt zarus, lai izskatās pēc īsta.»

Sapnis par virtuvi

«Liels un svarīgs darbs, kas tika paveikts vasaras noslēgumā, bija virtuves pasūtīšana (to uzstādīs oktobra beigās). Nepārspīlējot – to plānojām gadiem. Tiklīdz kāda jauna ideja parādījās, kladītē skicēju, kopējo bildi ekselī lipināju kopā pa centimetriem. Visi virtuvei izvēlētie materiāli ir samērā dārgi – premium klases. Ja tik daudz ieguldi un virtuve ir plaša, gribas visu pārdomāt, lai nenošauj ar kaut ko greizi. Ar meistaru Jāni (ZE mēbeles) esam jau sadarbojušies – viņš izgatavoja virtuvi un vannasistabas mēbeles mūsu pagaidu mājai, tāpēc varam būt droši, ka rezultāts būs labs un paveikts laikā. Jānis atbrauca klātienē visu samērīt, izveidoja 3D skici, tas novērš pārpratumus.

Šo gadu laikā virtuves plāns ir mainījies vismaz trīs reizes un diezgan kardināli. Sākumā domāju, ka gribēšu izlietni pie loga. Šo sapni īstenojām pagaidu mājā, bet praksē tas ļāva pārliecināties – kad ilgstošāk strādā pie izlietnes, kļūst garlaicīgi. Skats pa logu ievērojami nemainās, tikai sezonas mijas. Patiesā realitāte ir tāda: bieži vien sanāk atstutēt pret logu telefonu un fonā vērot kādu YouTube video. Tāpēc, plānojot lielās mājas virtuves daļu, sapratām, ka gribam izlietni, kas ir vērsta pret istabu, lai redzi gan cilvēkus, kas tur ir, gan televizoru, gan skatus pa logiem. Un tāpēc trešajā versijā mēs pārplānojām virtuvi tā, lai izlietne ir salā. Zinu, daudzi iesaka tā nedarīt: nāks ciemiņi, netīrie trauki lēks acīs vai nebūs kur savietot ēdiena traukus. Mums tie nebija pārliecinoši pretargumenti: netīros traukus var salikt trauku mazgājamā mašīnā, un arī maltītes šķīvjiem vietas pietiek.»

Jā, marmors!

«Vēl viens drosmīgs lēmums ir dabiskā akmens virsma virtuvē, kas daudzus biedē. Arī mēs sākotnēji meklējām materiālu, kas ir praktisks, nesmērētos, būtu izturīgs. Devāmies aplūkot iespējas, bet nekādas īpašas emocijas neradās. Tad aizbraucām uz Pilsakmeni, sākumā izpētījām kvarcītu, kas ir piemērots virtuvēm, bet arī nekas sirdī neiekrita, līdz nonācām noliktavas daļā, kur glabājās marmors. Tur patika viss, un acis mirdzēja! Ilgi mēģinājām sevi atrunāt – smērēsies, ir poraināks, bet, konsultējoties ar cilvēkiem, kam ir marmora virsmas mājās, neviens to nenožēlo. Esam daudz ceļojuši – Itālijā, Francijā, Spānijā senās mājās un kafejnīcās ir marmora virsmas. Viņi dzīvo krāšņu dzīvi, dzer vīnu, gatavo tomātu pastas un citronu limonādes (šie visi ir lielākie biedi, izvēloties marmoru), un virsmas ir kaut kur ietonējušās, bet to īpaši nemana un nolietojums kļūst par odziņu. Tāpēc ļausim materiālam novecot kopā ar mums un centīsimies par sīkumiem neuztraukties. Turklāt mūsdienās ir līdzekļi, ko var reizi pusgadā uzklāt uz akmens un netīrumus vieglāk notīrīt. Esmu pat redzējusi, ka ārzemēs virsmai uzliek neredzamas plēves līdzīgi kā automašīnām.»

«Šobrīd kopbilde lielā mērā ir izlemta. Ir atrasts dīvāns, skapji guļamistabām, izraudzītas gultas, viss apzināts. Tikt līdz skaidrībai – atrast lietas un risinājumus, kas izskatās tā, kā gribas, – bija ilgs process, bet viss pamazām ir salicies. Tagad ir atlicis tikai pašiem piespiesties – iet slīpēt un špaktelēt, slīpēt un špaktelēt – un tā uz riņķi. Taču motivācija un vēlme būt jaunajā mājā mums ir milzīga: gribas plašumu! Līdzšinējos desmit gadus esam dzīvojuši diezgan šauri, sākot no 30 līdz maksimums 50 kvadrātmetru platībā. Bet būs – 140! Un viesistaba vien – 50.»