Asiņaina aste uz balkona, adatas zem tepiķa un ellīgas zīmes. Personiska pieredze ar riebējiem

Kurš gan nav dzirdējis baisus nostāstus par paaudzēs uzliktiem lāstiem, ar burvestību palīdzību atviltiem vīriem, kēksiņos ieceptām mēnešreižu asinīm, tā teikt, iebarošanai, ļauno aci un noskaušanu, fotogrāfijās sadurstītām adatām un ko tik vēl ne. Reizēm tie ir tik krāšņi, ka vairs nevari saprast – fragments no tautas folkloras krātuves vai kāda mūsdienu fantāzijas žanra seriāla. Tas, ka patīk pasaku stāsti un mistikas caurausti trilleri, nenozīmē, ka tici visam, ko dzirdi un ko redzi. Vismaz es šajā ziņā vienmēr esmu bijusi ļoti skeptiska. 

Izrādījās, ka kaulus nav atvilkuši ne kurmji, ne kādi citi dzīvnieciņi, bet gan naktī rūpīgi ierušinājusi šķirtā dzīvesbiedre. 

Tomēr – kaut par tādām lietām publiski nerunājam – šādi tādi pesteļošanas mēģinājumi diemžēl sastopami ne tikai Āfrikas ciltīs. Un ne visi stāsti par to ir bagātīgas fantāzijas auglis.