Santa.lv
  • Brilles tuvumam? Vairs nevajag!

  • SAGLABĀ RAKSTU
    05.05.2026
  • Foto: Publicitātes foto
    Dace Drelinga (53 gadi) ir lietvede Sabiles mūzikas skolā un bērnudārzā, kā arī mamma trim bērniem – divām jau pieaugušām meitām un 11 gadus vecam dēlam. Uzzinot, ka ar operācijas palīdzību iespējams labot arī plusus jeb tālredzību, Dace uzreiz pierakstījās pie ārsta Dr. Solomatina Acu klīnikā.

    PIEREDZES STĀSTS

    Līdz gadiem četrdesmit pieciem man bija izcila redze. Tad pamanīju, ka, līdzīgi kā daudziem šajā vecumā, tuvumā kļuva grūtāk saskatīt burtus. Man daudz sanāk strādāt pie datora, un, tā kā agrāk nebiju nēsājusi brilles, man tās traucēja, nepavisam nejutos ērti ar tām. Atceros, ka jau tolaik apjautājos par iespēju operēt acis, taču man teica, ka šādai problēmai tas neesot risinājums. Kā vēlāk izrādījās – ir gan! Tikai tolaik es vēl nebiju satikusi dakteri Maksimu no Dr. Solomatina klīnikas.

    Vēl pēc laika sapratu, ka mana redze kļūst sliktāka, arī veroties tālumā. Īpaši vakarā, krēslā, vai braucot ar mašīnu tumšā laikā, pamanīju, ka ceļazīmes neredzu pietiekami skaidri. Tad man atkal aktualizējās jautājums par redzes uzlabošanu, jo šķita ļoti apgrūtinoši mainīt brilles atkarībā no situācijas, vai jāskatās tuvumā vai tālumā.

    Māsas piemērs

    Sakrita, ka mana māsa, daudz par to apkārt nestāstot, apmēram pirms gada veica redzes korekcijas operāciju. Tikai ieraudzīju rezultātu un biju pārsteigta – o, tev vairs nevajag brilles? Ar māsu esam līdzīgā vecumā, bet viņai darbā ar brillēm gāja vēl sarežģītāk nekā man, jo bieži nācās būt būvobjektos, kur jāliek galvā ķivere, reizēm nepieciešamas pat aizsargbrilles, rokās jātur mape, rakstāmais un tad vēl redzes korekcijas brilles, kas šļūk nost, aizput vai aizsitas ar lietu.

    Kad redzēju, cik labi māsai viss izdevies un feini iet bez brillēm, sāku domāt: varbūt arī man vajag? Jautāju, kā viņai gājis un vai viņa man ieteiktu šo operāciju. Māsa atbildēja, ka tomēr jāizlemj katram pašam. Lai arī operācija neesot bijusi sāpīga, emocionāli viņai tas neesot nācis viegli. Tāpēc ieteikt operāciju viņa nevarot, bet pastāstīt par savu pieredzi gan.

    Sanāca, ka māsa pirms manis bija veikusi izpēti, kurā medicīnas iestādē vislabāk, un secinājusi, ka jādodas uz Dr. Solomatina klīniku. Tur gan attieksme, gan medicīniski viss šķitis labāk. Uzklausīju māsas pieredzi un pierakstījos arī es. Jau pirmajā dienā Dr. Solomatina klīnikā man iepatikās, un, tā kā dakteris Maksims šķita brīnišķīgs, neko citu nemaz vairs negribēju. Atceros, kā dakterim jautāju, vai tiešām operāciju var veikt arī tuvuma redzei, un viņš apstiprināja – jā, var!

    Čiks, un viss!

    Pirmā vizīte notika maijā, un jau jūlijā man veica operāciju. Manā gadījumā vajadzēja pagaidīt, līdz tiek izgatavotas lēcas īpaši man. Tas deva laiku sagatavoties – uz pāris nedēļām paņēmu darbā atvaļinājumu un devos uz operāciju.

    Pirmo man izoperēja labo aci – atceros, tā bija otrdiena. Kad vakarā devos prom no klīnikas, dakteris teica, ka apsēju drīkst ņemt nost. Noņēmu un uzreiz bez brillēm skaidri redzēju telefonā pilnīgi visu. Jutos ārkārtīgi pārsteigta, jo dakteris brīdināja, ka sākumā redze var būt miglaina vai neskaidra. Man viss bija ideāli: jau tajā pašā vakarā sūtīju ziņas un rakstīju telefonā bez brillēm, pat nejutu, ka otra acs vēl nav operēta.

    Paliku pie meitas Rīgā, lai nav jābraukā uz Sabili un atpakaļ, jo jau ceturtdien tika izoperēta arī kreisā actiņa. Uz otro operāciju gāju bez jebkādām bailēm. Pat nebiju uztraukusies un nedzēru nomierinošās zāles, ko pirms tam piedāvā, – vienkārši nebija vajadzības.

    Jāatzīst – ar otru aci gāja mazliet grūtāk. Operācija bija ilgāka, jutu, ka dakteris vairāk darbojās, un sajūta bija mazliet atšķirīga. Bet arī – nekādu sāpju, tikai nedaudz lielāks satraukums. Tomēr nevēlos nevienu sabiedēt, jo nekas briesmīgs jau nebija. Visu laiku ir sajūta, ka par tevi rūpējas. Operācijas zālē bija vēl pāris mediķu, kuri arī ik pa brīdim aprunājās, pajokoja, līdz ar to atmosfēra bija mierīga, viegla, un laiks pagāja ātri. Operācijas laikā dakteris visu laiku komentē, ko dara: «Tagad es darīšu to, tagad būs šāda sajūta, tagad var būt spiediens, tagad – troksnis kā putekļsūcējam.» Tāpēc jutos sagatavota katram nākamajam solim, nekas nepārsteidza un neizraisīja bailes.

    Mazliet satraucošs ir brīdis, kad dakteris saka: “Tagad ņemšu ārā jūsu dabisko lēcu, sadalīšu to ar lāzeru,” – un tad uz mirkli viss kļūst tumšs. Dakteris paskaidroja, ka uz brīdi atstās mani anesteziologa ziņā un aizies sagatavot jauno lēcu. Kad jauno lēcu ieliek, pēkšņi atkal parādās gaisma – vienreizīga sajūta!

    Arī ceturtdienas vakarā, kad noņēmu apsēju, man nebija ne miglas, ne sāpju, ne diskomforta – uzreiz redzēju ideāli gan televizorā mazos burtiņus, gan telefonā ziņas. Tā priecājos, ka tagad veikalā man vairs nav jāfotografē preču sastāvs un derīguma termiņš, lai pēc tam attēlu palielinātu un izlasītu.

    Man ir ieliktas multifokālās lēcas, kas nodrošina labu redzi gan tuvumā, gan tālumā. Brilles man vairs nav vajadzīgas – pilnīgi nemaz. Vienīgi izejot laukā, pirmās divas nedēļas bija obligātas saulesbrilles, jo spilgtā gaisma sākumā traucēja.

    Patīkami, ka arī norādes, kas jādara pēc operācijas, tika dotas ļoti skaidri un saprotami. Precīzi uzrakstīts, kurā laikā kādi pilieni jālieto. Tā kā vieni pilieni man mazliet koda, dakteris uzreiz izrakstīja citus.

    Iesaku visiem

    Uz pārbaudēm esmu bijusi jau divas reizes: pēc mēneša, tad – pēc trim. Tagad jābrauc tikai reizi gadā – kontroles vizītē.

    Operācijai mērķtiecīgi krāju naudu un nenožēloju nevienu centu. Ja parēķina, četras jaunas brilles, kuras man vajadzētu pirkt, lai viens pāris ir darbā, viens mājās, jau vien izmaksātu ap tūkstoti. Bet operācija ir uz visiem laikiem, jo šīm lēcām garantija esot pāri simts gadiem.

    Daudzi par šādu iespēju nezina, un esmu priecīga pastāstīt. Paziņas vīrs – tālbraucējs, kam vienmēr piņķerīgi brilles meklēt, – arī tikko pierakstījās pie daktera, veiks operāciju.

    Ļoti simpātiski šķiet, ka dakteris Maksims Solomatins, pie kura sūtu savus radus un draugus, neoperē operēšanas dēļ. Zinu, ka pie viņa bija tuvs ģimenes draugs, kam vajadzīgs pavisam neliels plusiņš lasīšanas brillēm, bet viņš negribēja gaidīt. Taču dakteris atrunāja, ka vēl nevajagot veikt operāciju, jo pastāv risks sabojāt tāluma redzi, kas viņam ir ideāla.

    Mana māsa bija atturīga, bet es gan visiem, kas jautā, saku – esmu ļoti priecīga, ka veicu operāciju redzes uzlabošanai, un to no sirds iesaku ikvienam. Dzīve bez brillēm ir kolosāla.

    Daktera Maksima Solomatina komentārs

    Dacei ilgi bija ļoti laba redze, līdz viņa sajuta, kā mēdz teikt, ka rokas kļūst par īsām, – tuvumā vairs neredzēja tik labi kā agrāk. Šo situāciju mēdz saukt par vecuma tālredzību: acs dabiskā lēca ar gadiem zaudē elastību, un muskuļiem kļūst arvien grūtāk noturēt fokusu tuvumā.

    Svarīgi saprast, ka šādas izmaiņas saistītas tieši ar lēcu, kas atrodas dziļāk acī, aiz zīlītes. Lāzerkorekcija iedarbojas uz radzeni – acs caurspīdīgo priekšējo daļu –, tāpēc ne vienmēr ir iespējams panākt pilnīgi stabilu rezultātu, ja problēma ir lēcā. Šādos gadījumos parasti vērtējam divus stratēģiskos iespējamos risinājuma virzienus: vai nu veikt redzes lāzerkorekcijas hibrīdrisinājumu, kad viena acs tiek pielāgota labākai redzei tālumā un otra – tuvumā, vai arī izvēlēties lēcas nomaiņas operāciju, piemeklējot multifokālo lēcu.

    Pati operācija ilgst vien aptuveni astoņas minūtes, bet, lai līdz tai tiktu, ir vismaz divu stundu vizīte pirms tam. Ja domājam par hibrīdrisinājumu, tās ir pat divas vizītes, jo diemžēl aptuveni viens no desmit pacientiem šo konkrēto risinājumu nepanes. Tāpēc pirmajā vizītē pārbaudām acs veselību, otrajā – ar brillēm vai lēcām testējam, kā reaģēs pacienta smadzenes, ja viņam katrai acij būs atšķirīga korekcija.

    Daces gadījumā pēc rūpīgas izmeklēšanas un konsultācijas par optimālu risinājumu atzinām dabiskās acs lēcas nomaiņu pret multifokālo lēcu, operāciju veicot femtolāzera pavadībā. Ļoti priecājos, jo rezultāts bija gandrīz tūlītējs un tiešām ļoti labs. Šobrīd Dacei nav nepieciešamas brilles ne tuvumā, ne tālumā.

    Daci ļoti labi atceros kā enerģisku, aktīvu un motivētu pacienti, kura patiesi gribēja atbrīvoties no brillēm un rūpīgi ievēroja visas rekomendācijas. Mums izveidojās laba sadarbība gan konsultāciju procesā, gan operācijas laikā, arī atveseļošanās noritēja gludi. Šis bija lieliskas sadarbības piemērs, un šādos gadījumos mēs kopā ar pacientu varam cīnīties un panākt tiešām labu rezultātu.

    PIERAKSTIETIES UZ KONSULTĀCIJU JAU ŠODIEN!

    RĪGĀ, MARIJAS IELĀ 2 | TĀLR.: 67217317, 67217318, 20016968
    E-PASTS: [email protected] | WWW.ACUCENTRS.LV

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Satura mārketings

    Jaunākie raksti

    Ievas Receptes

    Vairāk