Rīga 0°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Bijis daktera Ērgļa komandas uzraudzībā
Šā gada maijā, kad bija svinama komponista 63. dzimšanas diena un kāzu pirmā gadadiena, Juris Kulakovs piedzīvoja nopietnas veselības problēmas, un visi godi pagāja slimnīcā. Situācija bija tik nopietna, ka pie tēta uz Latviju atsteidzās meita Justīne, kura ar vīru un diviem bērniem dzīvo Francijā. Juris tolaik no jebkādas komunikācijas atteicās, bet meita Justīne PDz atzina, ka tēta veselības stāvoklis mainās pa dienām.
Vienu dienu ir možs, citu – pavisam vārgs. Arī Kulakova naktī 21. augustā, kas notika Rojā, grupas Pērkons līderis nemuzicēja, vien iznāca pateikties skatītājiem, kas viņu sagaidīja ar ovācijām. Grupā uz laiku viņam pat tika pieņemts aizvietotājs.
Tagad Juris PDz atzīst: «Kopš pavasara bija krīzītes, kā es to saucu. Sirds… mirdzaritmija… Biju plītējis. Nu, nevis plītējis, bet malkojis kādu gadu. Vienreiz man to lietu jau ar elektrošoku noņēma, bet šoreiz neizdevās. Biju kardiologa Andreja Ērgļa uzraudzībā, viņš man norīkoja dakterīti no savas komandas. Un tad vēl visādas citādas kaites uzbruka. Te zoba sakni izrāva, kas bija iekaisusi un sāpēja, acīm bija kataraktas operācija, bet citādi lielu sūdzību vairs nav.»
Jūtas kā Džonijs Kešs
Kulakovs atklāj – pandēmijā mājās nav garlaikojies.
«Man mājās ir gan tehnoloģiskas iekārtas, gan nošpapīrs un rakstāmie. Šis laiks man kā nesabiedriskai būtnei tīri labi patīk. Mierīgā garā rosos – pie sintezatora, pie klavierēm, pie datora, kādu grāmatiņu palasu, pavārtos gultā. Tad aizeju uz virtuvi kaut ko pagatavot un ieknābāt… Tā arī dienas paiet. Sieva šo laiku pārsvarā bija mājsēdē, strādāja zūmā. Tagad aizbrauca uz darbu, un es skatos internetā, kas pasaulē notiek. Pieķēru sevi pie domas, ka varbūt vajadzētu sākt pierakstīt kādus motīvus, uzmetumus…
Ir sajūta, ka vēl vienu disku Pērkonam derētu. Tagad gan esmu tādā noskaņojumā kā viens no amerikāņu stāriem, šķiet, Džonijs Kešs. Viņš intervijā uz jautājumu, kāpēc nav jaunu dziesmu, atbildēja: «Lai jaunas dziesmas raksta jaunie, kuriem nav pietiekami labas vecās!» Man ir daudz labu dziesmu sarakstītas, baigo aicinājumu rakstīt vēl neizjūtu, bet nekad nesaku nekad,» tā Juris.
Kulakovs patlaban ar vīru kori Gaudeamus gatavo kantāti Mīlestībā viļņo krūtis ar Veidenbauma vārdiem, kura būs pieejama straumējamā režīmā.
«Man atlicis ierunāt vienu tekstu un drusku iespēlēt akordeonu, bet pamatā viss jau ir pie Leona Sējāna, kurš to liks kopā. Arī pie citiem darbiem pastrādāju – piekoriģēju, kaut ko pierakstu klāt, lai labāk skan. Esmu tāds mūzikas rakstītājs, kurš nekad nav veselu dziesmu vienā rāvienā uzrakstījis. Lieku kopā pa gabaliņam vien. Un tad grozu, skatos, kā veidot formu. Motīvs ienāk prātā momentā, bet tas ir tāds kā piedziedājums, un ar pantu es kādu mēnesi ņemos. Tā mana mūzika top.»
Sapotējies, jo citādi nevarēja
Taujāts, vai potējies pret Covid-19, Juris atzīst: «Es domāju, ka uzspiestā kārtība par potēšanos ir brīvās gribas ierobežošana. Tas nav lāga… Man nepatīk. Ķekavas pilsētas svētkos nevarēju būt ar savējiem tikai tādēļ, ka nebiju sapotējies. Vēl viena privāta ballīte man pagāja garām. Apstākļi piespieda sapotēties. Šajā lietā piekrītu Raimonda Paula viegli ciniskajam jociņam, kuru viņš kaut kad par to kovidu izteica – kam lemts nosprāgt, tie nosprāgs. Es arī uzskatu – kā Dievs būs lēmis, tā notiks!»
Šā gada laikā komponists esot pieņēmies svarā. «Kāds desmitnieks kilogramu ir klāt, jo nekādas fiziskas aktivitātes nebija, koncertu nav. Nu, tikvien kā tās aktivitātes pa gultu,» nosmej viņš. Pat sniegu neesot saņēmies šķūrēt: «Bet tagad skatos, ka pats nokusīs. Ja nāks otrais sniega vilnis, varēs meklēt lāpstu. Ar lapām rudenī gan bija lielāka ņemšanās, bet tā jau ir tiem, kas dzīvo privātmājās.»
Māksla ar ierobežojumiem
Ziemassvētkos komponists devās uz dzimtajiem Līvāniem. «Aizbraucu pie mammītes. Kā nekā viņai jau 93 gadi! Cipars iespaidīgs, bet joprojām pie skaidra saprāta. Ir jau neapmierināta, ka nav tik jauki, kā bija kādreiz – ātri nogurst, neko daudz nevar padarīt,» stāsta Juris. Taujāts pēc Jaungada vēlējuma, uzreiz sper vaļā:
Lai jaunais gads mūs beidzot atpestī no tā draņķa!
Tas būtu vislabākais vēlējums, jo kovids ir visu sačakarējis ne pa jokam un visās jomās. Ja nu vienīgi šņabja tirgoņi un farmaceiti zeļ un plaukst. Un vēl tie, kas degvielu piegādā… Domāju, ka vīruss drīz notīsies. Es šim dodu lielākais vēl gadu. Pēc tam visam jāatgriežas normālās sliedēs. Ir jau diezgan pretīgi, ka tagad viss notiek tādu puskoka lēcēju līmenī – virtuālā māksla un vēl ar ierobežojumiem…»
