Ieva Akuratere grib aizvākt pieminekli Uzvaras parkā

Pagājušajā nedēļā Ieva Akuratere bija viena no tām, kas ar savu balsojumu atbalstīja Civilās savienības likuma projektu. Šī likuma projekta mērķis ir nodrošināt personu, kuras noslēdz civilo savienību, personisko un mantisko tiesību aizsardzību. Plānots noteikt, ka civilā savienība ir divu pilngadīgu personu notariāli noslēgta vienošanās, un to būs aizliegts noslēgt tuviem radiniekiem un tiem, kas jau ir laulībā. Šāds likums pavērtu iespējas sakārtot attiecības arī viendzimuma pāriem. Pēc šī balsojuma Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Iesalnieks pauda pārsteigumu, ka «Konservatīvie», kas savā vēlēšanu programmā pauduši, ka nav nepieciešams cits partnerattiecību institūts kā laulība starp sievieti un vīrieti, balsojuši par. Ieva par to saka:

«Esam demokrātiska valsts, kura ir Eiropas Savienībā, un šis likums ir jāpieņem tā vai citādi. Mēs nevaram ignorēt to, ka cilvēkiem Eiropas Savienībā ir tiesības uz drošības garantijām vismaz mantiskā nozīmē.

Tā kā strādāju divas nedēļas, neesmu bijusi klāt pie šī likuma veidošanas, taču zinu, ka vēsturē pie tā bijis kopējs darbs ar kristīgajām un ģimenes organizācijām. Tā kā pati esmu kristiete, respektēju kristiešu uzskatus, vēlmi un tiesības piedalīties un teikt savu vārdu. Galvenais, lai pēc tam nav nepadarīta darba rūgtums un lai apmierinātas ir visas puses. Mums kopējiem spēkiem pie tā ir jāstrādā. Likums ir pieņemts pirmajā lasījumā, tāpēc ir jārīkojas strauji. Mēs jau iesniedzām savus priekšlikumus un cīnīsimies par labvēlīgu rezultātu, kas būtu pieņemams sabiedrībai,» sola viņa.

Akuratere darbojas arī Saeimas Ārlietu komisijā, kur tiek skatīts jautājums par pieminekli Uzvaras parkā. Viņa uzskata, ka tam tur nav jābūt.

«Tas ir simbols, kas ir daudz spēcīgāks par tādiem burtiem kā V un Z, kuri šobrīd tiek aizliegti,» saka Akuratere

un atceras laiku, kad tika gāzts Ļeņina piemineklis. «Tas simboliski sniedza atvieglojumu un atbrīvotības sajūtu. Domāju, ka šo monumentu iespējams aizvākt iespējami civilizētā veidā, ar cieņu.»