Rīga +8°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Mazas pilsētiņas un jaunas dabas takas
Dailes teātra aktieris Gints Grāvelis, kuram nule kā atsākušies mēģinājumi teātrī pie režisora Regnāra Vaivara iestudējuma Trīs draugi, par dīkstāvē aizvadīto laiku nesūdzas, jo piepildījis to ar neaizmirstamām emocijām. Viņa pieredzētais tepat – dzimtās zemes robežās – ir ne mazāk saviļņojošs kā ceļojumi uz tālām zemēm.
«Ceļošana ir viena radoša štelle, un no tās nevajag baidīties. Vajag tik mesties iekšā! Neklausāmies nekādus ieteikumus, vienkārši ejam vai braucam laukā no mājas, kur deguns rāda. Ja ir laiks, dodamies kaut kur tālāk, piemēram, uz kādu nelielu Latvijas pilsētiņu. Pirms tam par šo vietu uzzinām ko vairāk, painteresējāmies informācijas centrā, un jauni iespaidi visas dienas garumā ir nodrošināti. Ja gribam aktīvu atpūtu, stagājam pa sarežģītākām dabas takām un noķeram citas emocijas,» aizrautīgi stāsta Gints, kurš ceļojumos un pārgājienos pa Latviju dodas viens vai divatā ar sievu aktrisi Ēriku Egliju-Grāveli, reizēm abiem pievienojas arī Ginta vienpadsmit gadus vecais dēls Krišs.
Lai mestos piedzīvojumos, laikapstākļi viņiem nekad nav bijuši šķērslis. Kad zemi vēl klāja sniegs, aktieris kopā ar savējiem atklāja sev vienu no skaistākajām Latvijas mazpilsētām – Raunu – un netālo esošo Raunas Mazo Staburagu.
«Priecājamies par katru jaunu taku, katru stūrīti, ko ieraugām. Un, jo agrāk celies, jo vairāk paspēj ieraudzīt,» pamāca viņš.
Skaistie pirmdienu ceļojumi
Reiz vienā no aktieru kopējām brīvdienām – pirmdienā – Gints un Ērika izstaigājušies gar jūru un sapratuši, ka ir par īsu. Viņi devās uz Ķemeru purva taku.
«Tur brīvdienās ir pilns ar cilvēkiem, bet pirmdien bija citādi – jauks laiks, un mēs divi vien! Lai gan esam bijuši tur vairākkārt, todien noķērām jaunas izjūtas. Citā pirmdienā devāmies uz Daugavpili un apmeklējām Rotko centru.
Tas bija slēgts, bet gidi, izslāpuši pēc komunikācijas, to atvēra un informāciju mums bēra kā no pārpilnības raga,» priecājas Gints.
Viņš saka – ja klausītos paziņu teiktajā, ka viss jau Latvijā ir apskatīts, nebūtu piedzīvojis ne pusi no tā, kas tagad iemūžināts viņa bilžu albumā.
«Latvijas robežas ir neizmērojamas – varu ieplānot apskatei divas pilsētas, un, ja vēl paņemu līdzi velosipēdus un telti, kuru varu uzsliet uz auto, parādās tik daudz jaunu sportiski aktīvu versiju, kā to visu redzēt un izbaudīt. Piemēram, mana sieva ļoti gribēja redzēt Aglonas baziliku, un mēs izplānojām ceļojumu ar vairākiem pieturpunktiem. Tomēr, lai kārtīgi apskatītu Latgali, ar trim dienām nepietiek. Vajag vismaz nedēļu, un katra diena būs interesanta.»
Vislabākie gidi – vietējie iedzīvotāji
Tagad, kad draugi Gintam vaicā padomu brīvā laika pavadīšanai, viņam ir, ko ieteikt, taču viņš mudina katram pašam ļauties jaunatklājēja priekam. Vislabākie padomdevēji šajā jautājumā esot nejauši sastapti ļaudis, kas konkrēto apkaimi pazīst vislabāk. «Bijām Talsos, vietā, par kuru daudz dzirdēts, bet, kad tu pats pilsētu uz deviņiem pakalniem ieraugi un apčamdi, tas jau ir pilnīgi kas cits.
Ieejot jebkurā bodītē vai vietējā pasta nodaļā, cilvēki ir atvērti, pretimnākoši un noteikti izstāstīs, ko labāk apskatīt.
Man ļoti patīk dzīvā komunikācija. Protams, daudz lasu arī atsauksmes internetā, pirms dodos ceļā. Tuvākajā laikā gribu apskatīt Ziemeļvidzemi un redzēt, kur top Rūjienas saldējums,» jau nākamo braucienu plāno Gints.
