Rīga +4°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Agita Putāne pirms 25 gadiem izveidoja mākslas galeriju Putti un labprāt baudīja galvaspilsētas saviesīgo dzīvi. Taču pirms dažiem mēnešiem viņa nolēma kardināli mainīt savu ierasto dzīves ritmu. «Mans sapnis ar gumijas zābakiem pa lauku dubļiem ir sācis piepildīties! Es jūtos labi šajos nesaprotamajos laikos, jo sapni par dzīvošanu laukos lēnām realizēju,» PDz saka Agita.
Agita kopā ar vīru uzņēmēju Andri Putānu lauku teritoriju iegādājās pavisam nesen, un māju tur nav. Kādreiz bijusi Dūrmuiža, bet 1945. gadā Kurzemes katla laikā tā uzspridzināta. Tāpēc pagaidām vakaros Putāni atgriežas savās mājās Babītē – nepilnas stundas braucienā no jaunā īpašuma.
«Mums primārais tagad ir savest kārtībā teritoriju, lai viss var augt un veidoties. Pavasarī uzliksim pagaidu mājiņu. Vispār nekas nav tik noturīgs kā pagaidām. Tagad ir laiks izanalizēt gan savas garīgās vērtības, gan maciņu.»
«Pārliecinos, ka bez daudzām lietām var brīnišķīgi dzīvot un to nevajag daudz,» saka Putāne.
«Man nekur nav jāsteidzas. Pozitīvi ir tas, ka tuvojas pavasaris un darba laukos ir ļoti daudz. Vienmēr esmu sūkstījusies, ka nav laika mierīgi pasēdēt saulē, nav laika iztīrīt putnu būrus un iekarināt tos atpakaļ kokos, nav laika nokrāsot ābeles un iemācīties atšķirt kokus, kad tie ir vēl pumpuros. Tagad tas man ir dots. Mēs tīrām dīķus un veidojam mazas saliņas tajos, lai putniem būtu savas mājas.
Mums ir seši dīķi, un sen ar tiem nekas nav darīts. Vēlos stādīt mežu, tagad uzzināju – lai tiktu pie koku stādiem, gadu iepriekš jāpiesakās. Esmu sarunājusi lazdas un ceriņus, ko stādīšu jau drīz. Stādīšu arī bērzu birzi. Mēs tīrām teritoriju, ko esam nodēvējuši par parku, un rokam meliorācijas grāvjus, lai ūdens nekrātos mežā,» stāsta Agita.
Viņa neslēpj: «Esmu mierīga, jo par finansiālo pusi man nav jādomā. Esmu priecīga, ka nav jāprasa pabalsti vai dīkstāves kompensācija. Esmu ļoti pateicīga vīram Andrim, ka viņš finansiālo jautājumu pilnībā pārņēmis uz saviem pleciem.»
Tāpēc Agita pilnībā var nodoties jaunās dzīves plānošanai.
«Man galvenais ir kustība, kura mani nodrošina ar dzīvības sulu. Lai neiekristu slinkumā, katras nedēļas sākumā izveidoju darbu sarakstu, katru dienu – nākamās dienas plānu,» stāsta Agita un smejot piebilst – bez koronavīrusa viņu tagad uztraucot vēl tikai divas lietas – bezmiegs vakaros un iespējamā uzbarošanās. «Tādēļ no rītiem ceļos agri un daudz darbojos, lai mazāk būtu jādomā par ēšanu,» viņa atzīstas.
