Rīga +4°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
6
-
0
-
0
-
2
-
0
-
2
-
0
-
Grandiozāko dāvanu Rutulis sev sagādājis pats – tas ir viņa 10. soloalbums Man nav žēl, kas tapis sadarbībā ar Maestro Raimondu Paulu. «Ceru, ka mani uzticamie klausītāji gaidīja šo albumu, jo savā dzimšanas dienā šo dāvanu es pasniedzu viņiem. Man nav žēl cilvēkiem darīt labu. Zinu, ka ir arī tādi, kam ar šo albumu ieriebju. Tie, kam nepatīku, varētu teikt: «Atkal viņš to savu mūziku izdod! Cik var?» Bet tā būs vienmēr un ar to es rēķinos,» saka gaviļnieks. Gadi iet, bet Rutulis izskatās arvien jauneklīgāks.
«Laikam tas nāk ar dzīves pieredzi un viedumu – es rēķinos ar savu veselību un apstākļiem un spēju to novērtēt. Kad esi jaunāks, ir uzdzīve, kas atstāj iespaidu gan vizuāli, gan fiziski. Tagad jau esmu sapratis, ko drīkstu un ko ne,» atzīst viņš. Jau 15 gadu viņš spēlē skvošu, regulāri peld un katru dienu izpilda 30 atspiešanās vingrinājumus. Nedēļas nogales tiek pavadītas ģimenes lokā vasarnīcā Garkalnē, kur fizisku darbu netrūkst.
Jubilārs atzīst – vislielākā vērtība viņa dzīvē ir tuvinieki. «Ja ģimene ir vesela un laimīga, jūtos labi. Viņi man ļauj piepildīt sapņus.
Ģimene ir lielākā vērtība, ko Dievs man devis.
Un tā man piešķir spēku un ticību tam, ka esmu noderīgs. Tāpēc cenšos nedarīt pāri savējiem,» saka dziedātājs. Rutulis ir ekstrēmu izjūtu cienītājs, un šovasar radusies iespēja izlēkt ar gumiju no 200 metru augstuma Taču tad viņš atcerējies, ka mājās gaida ģimene, un no šīs idejas atteicies. «Ar moci gan ir kaifs braukt, varbūt tādēļ visu mūžu esmu ar tiem saistīts. Kādu laiku man bija motorollers, bet tagad esmu atgriezies pie moča. Iegādājos Harley Davidson Strintroad 750,» priecājas Rutulis.
Paziņas gan pavelkot uz zoba – sak, viņam iestājusies pusmūža krīze. «Atbildu – 50 man vēl nav,» smej Normunds. Viņam esot plāns aizvizināt sievu uz Munameģi – nu gluži kā filmā Limuzīns Jāņu nakts krāsā.
Mamma pateicīga Paulam un liktenim
Normunda Rutuļa mamma Ligita Petrama atzīstas – viņa vienmēr uztraucas, vai dēlam veiksies, vai pietiks visam spēka. «Viņš ļoti daudz ir uzņēmies. Mammu jau viņš neklausa… Bet mīlošai sieviņai blakus gan ir cita teikšana,» skatoties uz savējiem, smaidot saka viņa.
Rutuļa mamma stāsta, ka bērnībā Normunds bijis nerātns. Taču, kaut arī dienasgrāmatā bieži bijušas piezīmes un divnieki, pratis tikt cauri sveikā: «Stundās visu ātri uzķēra, tādēļ mājās nemaz nemācījās. Nebija jau arī laika mācīties – viņš auklēja māsu, gludināja autiņus.» Profesijas izvēlē Ligita dēlam devusi brīvu vaļu. «Mums pat nebija laika par to domāt, jo tolaik ar sešiem rubļiem kabatā sakām būvēt māju. Nedēļas nogalē brauca talcinieki – visi bija līksmi, un mēs pat nejutām, ka veicam smagu darbu. Kādu laiku mums pat nebija, kur dzīvot – sešus gadus mitinājāmies šķūnī. Gājis ir visādi, bet tomēr – lustīgi,» teic Ligita.
«Mūzika Normundu iemeta lielajā dzīve.
Mūzika un Raimonds Pauls ir viņa liktenis.
Dēls Ādažos spēlēja ansamblī Zvaigžņu zagļi, kad pirms uzveduma Meža gulbji saslima tā dalībnieks un steigšus meklēja aizstājēju. Tā Normunds tika uz noklausīšanos pie Maestro. Pēc divām nedēļām viņš jau bija uz Saulkrastu skatuves! Tie mūsu ģimenei bija īsti svētki,» atceras viņa un piebilst – gribētu, lai tad, kad viņa tiks pavadīta tajā saulē, skan no dēla repertuāra dziesma Sudraba ābelē sudraba ziedi. «Šā gadsimta dziesmas man ne pārāk iet pie sirds, man jau citādāka dzīves uztvere,» atklāta ir Rutuļa mamma.
