Mūžībā aizgājis kino režisors un operators Aleksandrs Demčenko

In memoriam
Ziņu aģentūra LETA
14. februāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pixabay
12. februārī mūžībā aizgājis kino režisors un operators, Viestura ordeņa kavalieris Aleksandrs Demčenko, aģentūru LETA informēja Latvijas Kinematogrāfistu savienība.

Organizācija raksturo viņu kā ar spilgtu talantu, radošu azartu un drosmi apveltītu kino profesionāli.

«Viņš ir paveicis patiesi daudz, īpaši mūsdienu frontes operatoru darbā, pārstāvot demokrātisko spēku intereses, vairojot patiesu informāciju medijos par kritiskajām politiskajām norisēm un situācijām,» raksturoja kolēģi.

Demčenko dzimis Dņepropetrovskā, Ukrainā, kur 1974.gadā absolvējis Teātra mākslas skolu režisora specialitātē, bet 1987.gadā ieguvis režisora diplomu Ļeņingradas Valsts teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtā televīzijas un televīzijas mākslas filmu specialitātē.

Demčenko 1980.gadā ieradās Rīgā, lai pievienotos slavenajai Ulda Veispāla kaskadieru grupai, kuras sastāvā filmējies daudzās filmās.

Paralēli 1980.- 1985.gadā strādājis Rīgas kinostudijā par gaismotāju. 1985.gadā uzsāk režisora asistenta darbu izcilā dokumentālista Jura Podnieka filmēšanas grupā, piedaloties filmu «Veļ Sizifs akmeni» (1985.), «Vai viegli būt jaunam» (1986.), «Mēs» (1989.), «Impērijas gals» (1991.) un citu veidošanā.

Kad Podnieka grupa astoņdesmito gadu beigās sāka filmēt PSRS karstajos punktos, Demčenko sāka darbu arī ar operatora kameru. Tieši viņš 1991.gada janvārī Viļņā uzņēma un izglāba kadrus, kas visai pasaulei pavēstīja par tanku un demonstrantu asiņaino sadursmi pie Viļņas televīzijas, par ko apbalvots ar Lietuvas Repulikas medaļu «13.janvāra sudraba piemiņas medaļa». Pēc Viļņas grupa atgriezās uz Rīgas barikādēm, kur filmēja arī skarbo apšaudi Bastejkalnā 20.janvārī.

1986.gadā notika Černobiļas AES ceturtā bloka katastrofa, kuru vairākkārt filmēja arī Podnieka grupa.

Uzfilmētais unikālais materiāls izmantots filmā Mēs un arī citās. Demčenko saņēma starojumu un no tā radās vēlākās veselības problēmas. 2006.gadā apbalvots ar Viskrievijas patriarha goda rakstu par veikto darbu Černobiļas AES seku likvidācijas dokumentēšanā un «Goda zīmi» par lielu personīgo ieguldījumu informācijas atspoguļošanā masu medijos, aktīvu sabiedrisko darbu, saistībā ar Černobiļas AES avārijas 20. gadadienu.

1987.- 1990. gadā Demčenko filmēja Karabahas karadarbības sākumu, zemestrīces seku likvidēšanu Ļeņinakanā, Kirovokanā, Spitakā. 1991. – Augusta puča notikumu hroniku, asiņaino notikumu hroniku Tbilisi, kā arī kara darbību Čečenijā, Abhāzijā, Dienvidslavijā, Bosnijā un citus notikumus. Līdz 2008. gadam piedalījies arī daudzu Latvijas filmu veidošanā kopā ar režisoriem Antru Cilinsku, Pēteri Krilovu, Dzintru Geku un citiem, kā arī pašaizliedzīgi rūpējies par Jura Podnieka piemiņas kopšanu.

1990. gadā apbalvots ar kino profesionālo medaļu «Lielais Kristaps» par labāko režisora asistenta darbu filmās «Krustaceļš» (1990.) un «Mēs» (1989.). 1991. gadā viņam piešķirta medaļa «Lielais Kristaps» par drosmi un pašaizliedzību filmēšanas procesā.

2009.gadā kļuvis par Latvijas Republikas Viestura ordeņa kavalieri par drosmi un pašaizliedzību Baltijas valstu neatkarības atgūšanā.

«Saša bija aizrautīgs, uzņēmīgs, asprātīgs un draudzīgs kolēģis. Viņa vīrišķīgajā aizvējā bija silti un droši. Saša bija cīnītājs līdz pēdējam elpas vilcienam. Lai viegls ir Aizsaules ceļš,» pauda kolēģi.

Režisora izvadīšana notiks 19.februārī plkst.14 no Rīgas Pirmo Meža kapu kapličas.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs