Militārists Igors Rajevs atklāti par savu rupjību, politiku un slavenajām ūsām

Esat līderis?

Domāju, ka jā. Ir vairāki karavīri, kuri jums to apstiprinās.

Kas mainās vīrieša dzīvē, kad viņš ir ievēlēts par Saeimas deputātu?

Jūtu lielu atbildību, jo ir daudz cilvēku, kuri par mani balsoja un lika man plusiņus. Negribu pievilt viņu uzticību. Taču citādi manā ikdienā nekas nemainīsies. Visu dienesta laiku esmu bijis pietiekami atbildīgs, darbspējīgs un savā ziņā arī darbaholiķis. Turpināšu ar tādu pašu atdevi darboties.

Uz darbu dosieties kājām vai kā Krišjānis Kariņš – ar velosipēdu?

Kājām. Riteņi man nepatīk jau kopš bērnības. Turklāt velosipēdu kustība Rīgā ir viena no tām, ko vajag strukturēt labāk. Saprotu, ka viņiem vajadzīga telpa un kustība. Bet, piemēram, ārzemēs nav iedomājams, ka velosipēdists brauktu pa ietvi un vēl nekaunīgi zvanītu nopakaļus, lai gājējs paiet malā. Sievai bijuši vairāki nepatīkami gadījumi, kad velosipēdisti uzbraukuši gan viņai, gan mūsu mazajiem bērniem. Manuprāt, noteikumi ir jāievēro un jānes atbildība.

Maiņas apavus ņemsiet uz Saeimu?

Nē, tādas domas man nebija. Lai gan, ja tā padomā, mani bērni taču uz skolu iet ar maiņas apaviem.

Saeimu tātad drīkst «pielāčot»?

Nē. Bet tas ceļš, kas man ejams līdz Saeimai, nav tik ilgs, lai es saķēzītu apavus.

Jums esot bijušas mācības Saeimā – kā pareizi spiest pogu un citas smalkas nianses. Pierakstījāt visu kladē?

Tas bija pietiekami vienkārši, lai atcerētos galvā. Interesanti, ka tur bija piecas pogas. Saeimas tehniskais personāls parādīja, ko darīt ar četrām. Uzdevu jautājumu: «Kam tad domāta piektā poga?» Man atbildēja: «Tā ir poga, ko labāk neaiztikt.»

Jūs, protams, piespiedāt, lai pārbaudītu?

Neesmu tik izklaidīgs cilvēks. Ievēroju noteikumus.

Kas tad tur tāds ārkārtējs varētu notikt, ja piespiestu?

Varbūt tā ir kaut kāda šausmīgās trauksmes poga, kad viss bloķējas – aiztaisās durvis un logi.

Par vietām, kur sēdēt, bija liela plēšanās?

Nē! Kur man iedalīja, tur arī sēdēšu. 

Vai zināt, kas jums sēdēs kaimiņos?

Neatceros! Taču četru gadu laikā man būs iespēja ar visiem iepazīties detalizēti. Lai gan, ja tā labi padomā, kad gājām pogas spaidīt, blakus sēdēja Linda Matisone un Aiva Vīksne.

Tad jau jūs kā runcis starp divām dāmām?

Jā! (Smaida.)

Deputāta apliecības fotogrāfijā smaidāt vai esat nopietns?

Man vēl nav uztaisīta fotogrāfija. Kad visus bildēja, es netiku, tāpēc tagad man nolikts cits laiks.

Ja jau pirmajā darba nedēļā mājās aizmirsīsiet deputāta apliecību, kā apsargiem pierādīsiet, ka esat Igors Rajevs?

Nekā. Iešu uz mājām pēc caurlaides. Esmu armijas cilvēks un zinu – ja sargam postenī ir pateikts, ka ielaist drīkst tikai ar caurlaidi, viņš pavēli izpildīs un neielaidīs pat tad, ja esi viņa tēvs. Uz viņu nevar dusmoties. Pats vainīgs, ka aizmirsi dokumentus, viņš tikai godīgi pilda savus pienākumus. Tā to vajag arī uztvert.

Uz Saeimas simtgades ballīti esat aicināts?

Ir tāda ballīte? Laikam kaut ko esmu palaidis garām. Mums tagad izveidots simt un viens čats par dažādām tēmām, esmu dalībnieks vairākos, tāpēc nav brīnums, ka faktu par balli esmu palaidis garām.

Kas jums no rītiem veido matus?

Igors Rajevs. Matus nēsāju īsus, tāpēc to veidošana lielas galvassāpes nesagādā. Un tie arī aug, manā vecumā tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Esat rezerves pulkvedis. Ko tas īsti nozīmē?

Teorētiski mani pagaidām vēl var iesaukt dienestā un «paraut» karā. Tā gan nebūtu nekāda problēma. Labprāt to arī darītu.

Cik zvaigžņu uz uzplečiem ir rezerves pulkvežiem?

Nevienas. Mums ir trīs rombi. Zvaigznes ir ģenerāļiem.

Šis būs pirmais 18. novembris jums kā Saeimas deputātam. Esat pašūdinājis jau sev svētku uzvalku?

Nē. Man rezervē ir daži uzvalki, kurus vēl neesmu atrādījis TV24. Būs no kā izvēlēties.

Taču esmu skroderim pasūtījis uzvalku, ko vilkt uz Saeimu. Tas būs pirmais speciāli man šūtais uzvalks.

Un tas nav nemaz tik dārgi. Man izmaksāja aptuveni tikpat, cik uzvalks veikalā. Tāpēc visiem rekomendēju uzvalku šūt, nevis pirkt gatavu. Tas ir tā vērts.

Jums mājās ir parādes formastērps?

Jā. Tas ļoti patika manai mammai, jo varēju uz krūtežas visas savas medaļas sakarināt. Pašam man labāk patīk lauku forma – tā tuvāka sirdij un manai būtībai.

Kādā temperatūrā jāmazgā baltie parādes cimdi?

Labs jautājums. Būs jāuzprasa sievai, jo es neriskēju tos mazgāt.

Vai esat lēcis ar izpletni?

Ar izpletni esmu lēcis kādas… 32 reizes.

Pie šī cipara arī apstājos, jo nebija vairs laika tādām izklaidēm. Bija svarīgāks kas darāmas. 

Cik metru auduma aiziet viena izpletņa izgatavošanai?

Ui, daudz. Ja gribat piezemēties, nevis nokrist, vajadzīga pietiekami liela platība.

Jūs labi šaujat?

Nesūdzos. Pēdējo reizi mani Baltijas Aizsardzības koledžā mēģināja izaicināt ASV speciālo spēku virsnieks un, protams, zaudēja. Bez variantiem.

Jums ir personiskais ierocis?

Nē! To man neuzdāvināja arī tad, kad gāju prom no dienesta. Laikam nebiju pelnījis.

Pat pie zobena netikāt?

Zobenu sev nopirku pats.

Cik tanks patērē degvielas uz 100 kilometriem?

Tas atkarīgs no tanka, bet jārēķinās ar vismaz 100 litriem.

Elektrotanks vēl nav izdomāts?

O, nē! Starp citu, bijusi ideja radīt tādu tanka modeli, kuru varētu lādēt ar saules baterijām. Taču tas nav reāli. Iedomājaties, cik liels saules panelis būtu vajadzīgs, lai tanks kustētos un spētu funkcionēt. Precīzus izmērus neatceros, bet tam vajadzētu būt aptuveni pusi futbola laukuma.

Ko jums, ar militāro jomu saistītam cilvēkam, visbiežāk dāvina –nažus, pistoles, alvas zaldātiņus…

Laikam jau nažus. Vairāki naži manā kolekcijā nākuši no padotajiem – karavīriem un vienībām. Šīs dāvanas ļoti novērtēju, un tiem manā mājā iedalīta īpaša vieta uz sienas.

Ja jūs būtu Sprīdītis, kuru no ieročiem izvēlētos – sprungulīti, stabulīti vai gredzentiņu?

Laikam sprungulīti, esmu visai riebīgs. Protams, ienaidnieku varētu «nokausēt» arī ar stabulīti, bet tur vajag pašam kaut ko darīt.

Kā jūs bērni sauc – par tēti, senci vai varbūt pēc pakāpes?

Daži bērni mani sauc vārdā, daži – par tēti. Interesanti, ka par Igoru mani sauc vecākais un jaunākais bērns. Nezinu, kāpēc tā. Bet man nav iebildumu.

Cik augstu maršējot jāpaceļ kāja?

Mūsu parādes solis ir ārkārtīgi vienkāršs, tas neatšķiras no parastās soļošanas. Tā nav Padomju Savienība, kur armijniekiem augstu un sinhroni bija jācilā kājas.

Kur precīzi jāpieliek roka salutējot? Virs uzacs, pie matu līnijas, deniņiem pa vidu?

Pie galvassegas nogriezuma, kur savienojas nags ar pašu cepuri.

Bet ja nav cepures?

Nu, tad var improvizēt!

Lietojat rupjus vārdus?

O, jā! Rupjie vārdi man ir liela problēma, par ko sieva nemitīgi lamā. Taču sabiedrībā nekad nelamājos – spēju sevi kontrolēt.

Kāda ir iecienītākā krāsa jūsu apģērbā?

Tādas vienas nav. Ar gadiem esmu sācis savā garderobē ieviest spilgtākas krāsas, jo gribas izskatīties jaunākam. Daudzi pamanījuši manas kaklasaites, kas ir visdažādākās krāsās. Manā kolekcijā nav tikai melnas.

Ko darīt, ja apmaldās mežā?

Nekad neesmu apmaldījies, taču, ja tā notiktu un mobilais telefons būtu nosēdies, es ietu taisni uz priekšu. Latvija ir maza, pēc 10–20 kilometriem es noteikti kaut kur izietu ārā.

Kāpēc tad katru gadu kāds sēņotājs iet bojā?

Iespējams, cilvēki apjūk un krīt panikā. Latvijā meži nav tik tumši un biezi kā, piemēram, Igaunijā, kur tiešām varētu apmaldīties.

Latvijā esot savairojušies lāči. Ko jūs darītu, ja uz meža taciņas aci pret aci sastaptos ar šo dzīvnieku?

Būtu slikti, jo man nav risinājuma. Katrā gadījumā mirušu es netēlotu un kokā nerāptos. Arī bēgt būtu visai bezjēdzīgi. Droši vien klusiņām stāvētu un censtos neizdarīt straujas kustības.

Vai tad armijniekiem nav kāda veikla paņēmiena, kā uzveikt lāci?

Nē, kaujas mākslā pret lāčiem mūs diemžēl nemāca.

Cik slavenu dizaineru vārdus varat nosaukt?

Tā nav mana stiprā puse, tāpat kā mūzika. Nesen bērni man uzlika dziesmas, kuras viņi klausās. Sapratu, ka arī no mūsdienu mūzikas ne velna nezinu un nesaprotu.

Esat stāstījis, ka ūsas audzējat praktisku apsvērumu dēļ, jo uz augšlūpas jums esot dzimumzīme, kuru skujoties sagriežat. Negribat atlaist ūsas kā Tarasam Buļbam?

O, nē! Man labāk patiktu tādas uz augšu paceltas. Kā Erkilam Puaro. Taču, lai tādas nēsātu, jābūt pietiekami daudz naudai un daudz brīvā laika, lai filigrāni tās koptu. Tik liels ūsu fans es neesmu.

Viens aktieris solījies nedzīt bārdu tik ilgi, kamēr Ukraina neuzvarēs Krieviju karā. Vai viņam jārēķinās ar bārdu kā Hotabičam?

Domāju, ka konflikts vienā vai citā veidā tiks atrisināts, jo tas nevar ilgt mūžīgi. Bet, spriežot pēc tā, ko redzu Ukrainā, es nebūtu pārāk optimistisks, ka tas beigsies drīz. Tāpēc šim aktierim rīt vai parīt pavisam noteikti uz «barberšopu» nevajadzētu skriet. Simtprocentīgi varu pateikt tikai to, ka šogad viņš bārdu pavisam noteikti nenodzīs. Diemžēl…

Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.