Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Māksliniece Neonilla Medvedeva savos darbos spēlējas ar košiem toņiem, un, vērojot viņas gleznotās dažādu Latvijas pilsētu ainavas, izstādes apmeklētājus pārņem gaišs noskaņojums. Sarunā ar PDz māksliniece stāsta: «Izstāde Neostāsti tapa jau pirms pandēmijas – beidzamo divu gadu laikā. Darbos ir gaisma – gan ziema, gan pavasaris.»
Pats pandēmijas laiks Neonillas dzīvē tika iekrāsots pavisam citās krāsās.
«Kad sākās visi ārkārtējās situācijas uzliktie ierobežojumi, es tā nobijos, ka saslimu, un joprojām dzeru zāles. Tiesa gan – saslimu ne ar koronavīrusu, bet gan ar citu vainu,» atklāta ir viņa. Šis neziņas, šaubu un baiļu pilnais periods gleznotājai izvērtās par īstu pārbaudījumu.
«Šis laiks man lika saprast, ka esmu ļoti trausls un jūtīgs cilvēks. Savā ziņā tas pat ir ļoti vērtīgi – paskatīties uz sevi it kā no malas, saprast, kas tu esi, kā reaģē uz notikumiem. Atklājās cita aina…»
Medvedeva piebilst: «Tajā pašā laikā man ļoti patika atmosfēra pilsētā – apkārt bija maz cilvēku. Mierīgi varēju iet uz ielas un gleznot. Turklāt māksliniekiem, manuprāt, tomēr ir daudz vieglāk nekā tiem, kam līdz šim bijis stabils darbs.» Viena no skaistākajām dienām bijusi martā, kad pēkšņi uzsnidzis sniegs. Spīdēja saule, un Neonilla devās laukā gleznot – baltu sniegu ar zilām ēnām.
Atgūt sirdsmieru viņai palīdz dziedāšana. Neonillas māsa ir pareizticīgo baznīcas jauniešu kora diriģente, un arī māksliniece dzied pareizticīgo baznīcas korī.
Pandēmijas dēļ gan vajadzēja atlikt braucienu ar kori uz Poliju, kur bija paredzēts koncerts. «Mēs esam muzikāla ģimene, un uz izstādi esmu uzaicinājusi arī savu brāli Antonu, kurš spēlē ģitāru,» stāsta viņa. Dievs vienmēr bijis klātesošs viņas dzīvē, un pirmais Neonillas zīmējums triju gadu vecumā bija Dievmātes portrets. Vēlāk viņa radījusi arī vairākus darbus baznīcām gan Latvijā, gan Krievijā.
