Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirms stundām darbs!
Jelgavas Valsts ģimnāzijas 8. klases skolēns Martins Bergšteins ir jaunākais laika ziņu moderators valstī. 17. decembrī viņš oficiāli pievienojās TV3 raidījuma 900 sekundes komandai, un tagad katru piektdienas rītu skatītājiem vēstīs par aktuālo laika prognozi nedēļas nogalei.
«Piektdienās nomodā esmu ļoti agri – pirms sešiem vai pat agrāk, ir jāsagatavojas – jāpārlasa teksts, jo savu sakāmo nelasu no lapiņas, bet runāju no galvas,» PDz saka Martins. «Šķiet, ar katru parādīšanos ēterā jūtos aizvien drošāk.»
Ar rīta raidījuma komandu viņš sazinās Zoom platformā, taču vairākkārt bijis arī TV studijā. Pirmā reize kā viesim bija aizpērnā gada 31. decembrī.
Toreiz puisis tika uzaicināts uz sarunu savas aizraušanās dēļ – laikapstākļu pētīšanas.
Tagad, lai varētu pieslēgties televīzijas tiešraidei, viņam sanāk izlaist pirmo mācību stundu. «Šajā semestrī piektdien pirmās divas ir sporta stundas, un skolas vadība nolēma mani no pirmās atbrīvot. Dzīvoju desmit minūšu gājienā no skolas un, tiklīdz beidzas mans ēters, izslēdzu datoru un skrienu uz otro stundu.»
Negaisa savaldzināts
Vaicāts, kā nonācis televīzijā, Martins stāsta: «Viss sākās ar to, ka gandrīz visa 900 sekundes komanda bija sākusi man sekot tviterī, kur jau sešus gadus regulāri rakstu par laikapstākļiem. Ja godīgi, es pats to pat nebiju pamanījis! Taču viņi bija vērojuši manas aktivitātes, un reiz tviterī man uzrakstīja TV3 producente Ilva Everte un uzaicināja uz interviju. Pēc tam radās ideja, ka es varētu katru piektdienu stāstīt laika prognozi un komentēt trīs labākās laikapstākļu bildes. Tagad oficiāli esmu laika ziņu moderators.»
Par laikapstākļiem Martins nopietni interesējas kopš astoņu gadu vecuma. «Pirms sešiem gadiem man uzdāvināja pirmo viedtālruni, kur bija videoieraksta funkcija. Un man gribējās nofilmēt pērkona negaisu. Man izdevās! Bija pamatīgi pērkona grāvieni un milzu krusa,» atminas jaunietis.
«Safilmēto samontēju videoapstrādes programmā, publicēju tviterī un gaidīju, kad saņemšu pirmo Patīk. Tas manī radīja vēlmi noteikt, kas būs nākamais negaiss. Sāku skatīties laika ziņas un ļoti gribēju pats prognozēt, kāds būs laiks,» stāsta Martins.
«No negaisa un citām dabas stihijām man nav bail. Es tās pat izbaudu, īpaši to dokumentēšanu,» atzīst viņš. Uz jautājumu, kādi bijuši ekstrēmākie laikapstākļi, kurus izdevies iemūžināt, Martins atbild: «Atmiņā paliekoša ir pagājusī Jāņu nakts.
Bija viens no spēcīgākajiem negaisiem Latvijā, un tā laikā pat aizgāja bojā cilvēks.
Tā kā bija Jāņi, varēju būt ilgāk nomodā un negaisu pavērot. Centos arī iegūt jaunus kadrus savai kolekcijai.»
Jauns un zinošs
Tie, kas seko līdzi Martina ierakstiem tviterī, bija pārsteigti, uzzinot, ka puisim ir tikai 14 gadi. «Daudzi domāja, ka esmu pieaudzis cilvēks, pat vīrs pusmūžā. Kad uzzināja, ka esmu 8. klases skolnieks, sociālajos tīklos tika sacelta pamatīga vētra. Saņēmu desmitiem komentāru, uz visiem par nespēju atbildēt. Tie gan bija ļoti pozitīvi – ar vēlējumiem, lai man viss izdodas,» priecājas Martins.
Zināšanas par meteoroloģiju puisis ieguvis pašmācības ceļā. «Diemžēl nav vienas konkrētas vietas, kur to varētu iemācīties. Ir vairāki interneta avoti, bet man galvenais ir sekošana šīs jomas profesionāļiem. Tviterī sekoju līdzi meteoroloģijas centriem – ne tikai vietējiem, bet arī ārzemju. Uzdodu jautājumus, rakstu e-pastus, interesējos, kur vēl varētu smelties informāciju. Mēnešiem esmu lasījis internetā pieejamos materiālus par meteoroloģiju un rūpīgi pētījis, ko par to vēsta citi. Tā lēnām esmu uzkrājis savas zināšanas,» atklāj Martins.
Daudzus ar meteroloģiju saistītus jēdzienus viņš atklājis, publiskojot paša iemūžinātas dabas parādību fotogrāfijas. «Kaut kas notiek, es to publicēju, un citi komentē, kas tas varētu būt. Tā es, piemēram, uzzināju to, kas ir līča efekts. Biju ielicis stipras snigšanas video, un kāds cilvēks komentārā uzrakstīja – tas esot līča efekts. Tagad par to jau zinu vairāk un varu to arī prognozēt,» priecājas Martins.
«Pēdējā laikā regulāri sazinos ar Latvijas Ģeoloģijas un meteoroloģijas centru. Viņi man daudz ko pastāsta, izpalīdz gadījumos, kad par kādu situāciju jāuzzina detalizētāk. Piemēram, esmu viņiem jautājis, kāda tagad ir situācija Daugavā pie Pļaviņām, un man atsūta jaunāko informāciju, lai varu pastāstīt par to citiem,» skaidro Martins.
Daudz vērtīgas informācijas viņam sniedzis arī meteorologs Toms Bricis.
Izseko zvaigznes
«Otrs mans hobijs, kas ir vienlīdz svarīgs kā meteoroloģija, ir astrofotografēšana. Piemēram, 2020. gada jūnija beigās man izdevās nofotografēt spožu komētu, kuras nosaukums Neowise C/2020 F3 daudziem neko neizteiks. Esmu iemūžinājis arī daudzus citus astronomiskus notikumus – meteoru plūsmas, krītošas zvaigznes,» palepojas viņš.
«Lai to paveiktu, izmantoju kameru. Zvaigznes kustas, un, lai man pašam nebūtu jāstāv klāt kamerai un tā jāpārbīda, izmantoju speciālu sekošanas iekārtu. To uzstādot, pirms tam gan jāveic diezgan sarežģīts kalibrēšanas process. Man ir palaimējies, jo mūsu mājai ir piebūve, uz kuras varu šo iekārtu uzlikt un sekot tās darbībai pa logu. Dažkārt tas prasa pat vairākas stundas, bet rezultāts, ja viss izdodas, ir ļoti krāšņs,» aizrautīgi stāsta Martins, kura iemīļotā mācību stunda ir ģeogrāfija. «Arī fizika man ir tuva, jo viss, kas notiek dabā, sasaucas ar fizikas likumiem,» spriež viņš.
Savu nākotni pusaudzis vēlētos saistīt ar meteoroloģiju. «Ja vien pēkšņi kaut kas nemainīsies, gribētu darboties Latvijas Ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Labprāt strādātu arī televīzijā vai citā medijā kā laika ziņu moderators,» saka Martins.
Klausoties viņā, nevar nepamanīt arī labi izkoptu valodu. «Man jau no mazotnes patīk lasīt grāmatas. Meteoroloģija ir specifiska nozare, kas prasa saprotamu un kodolīgu skaidrojumu, tādēļ mācos runāt konkrēti, bez pārspīlējumiem. Sākumā darīju otrādi – tiklīdz Latvijā bija kāds karstuma vilnis ar plus 30 grādiem, es to pasniedzu kā kaut ko ļoti ekstrēmu. Lai gan patiesībā viss jau ir bijis. Šādi karstuma viļņi ir teju katru vasaru, tāpat kā gandrīz katru ziemu ir desmit centimetrus bieza sniega sega. Tāpēc to vairs nepasniedzu kā stihiju. Kritiski izvērtējot to, ko saku, lēnām izkopju gan pasniegšanas stilu, gan valodu,» teic Martins.
