Rīga +11°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Barikāžu gadadienā, 20. janvārī, kad Latvijā tika rīkoti dažādi pasākumi, lai pieminētu 1991. gada janvāra notikumus Rīgā, bokseris Kristaps Zutis cieņu savai zemei nolēma paust visai neparastā veidā.
«Lai iemūžinātu savas izjūtas, devos uz tetovēšanas salonu, kur man uz rokas tapa zīmējums, kādu jau sen biju izdomājis. Man šķita, ka barikāžu piemiņas diena ir lielisks brīdis, lai to realizētu,» PDz stāsta Kristaps. Tagad viņa roku rotā Latvijas kontūra, kas papildināta ar Rūdolfa Blaumaņa vārdiem: «Kas postīdams viņu šausta, uz pekli lai rauj to jods…»
«Tālavas taurētājs ir viens no maniem iemīļotākajiem dzejoļiem. Tas ir patriotisks, un vārdi, kas tajā ierakstīti, ir mīlestības apliecinājums savai zemei un tautai. Latvija man ir ļoti svarīga. Šobrīd, kad mums iet visgrūtāk, patriotisms jākultivē ne tikai savā, bet arī citu galvās. Tikai vienoti mēs esam spēks!» uzsver Zutis.
«Tetovējumu veltu Latvijai. Šīs dzejas rindas šobrīd ir ļoti aktuālas. Mums jācīnās par tēvzemi, jācīnās ar tiem velniem, kas posta un izlaupa mūsu zemi. Mans tetovējums ir vēstījums viņiem. Ticu, ka pienāks tā diena, kad viņi visi tiks parauti uz pekli!» kaismīgs ir Zutis.
Tetovējums tapis aptuveni stundu, un tā autors ir populārais tetovētājs Agris Krūmkalns. «Agris ir mans vecs čoms, un, kad aizmirstu, cik ļoti man sāpēja iepriekšējais tetovējums, eju taisīt nākamo. Agris manas vēlmes uzskicēja, piedāvāja trīs variantus, un tā nonācām pie šāda zīmējuma. Esmu ļoti apmierināts ar rezultātu,» priecājas Zutis.
Šis nav vienīgais patriotiskais zīmējums uz boksera ķermeņa.
«Labā roka man boksā ir spēka roka. Tāpēc to rotā zīmējumi, kas saistīti ar Latviju. Uz tās ir gan Milda, gan Tālavas taurētājs, gan Kurbads, un visi stāv uz Vīna kalna. Uz pleca ir Saule. Pērkons. Daugava. Tagad arī mūsu valsts kontūra, tāpēc nu Latvija man vienmēr būs līdzi,» secina viņš.
«Es vienmēr esmu bijis savas valsts patriots, un man tas izpaužas rūpēs par savu valsti. Uzskatu, ka cilvēkam Latvijā neatkarīgi no viņa tautības ir jāmīl un jāciena vieta, kur viņš dzīvo. Mums visiem jāmēģina atbrīvoties no pagātnes rēgiem. Ja visu laiku dzīvosim pagātnē un tāpēc vien strīdēsimies ar kaimiņos dzīvojošo Vladimiru, nebūs nekāda aršana. Skaidrs, ka mūsu tautas vēsture ir briesmīga, taču ir jādzīvo uz priekšu.
Par Staļina un Hitlera noziegumiem nav jāmaksā mūsu pensionāriem, kuri šobrīd vienkārši nevar samaksāt rēķinus. Tas man nav pieņemami, bet es neiešu un nesvilpšu pie Brīvības pieminekļa, nestāvēšu ar plakātu pie Saeimas ēkas. Savu atbalstu Latvijai un latviešiem paužu šādā veidā – ar tetovējumu.»
