Rīga +3°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jau otro gadu sarunu festivālā LAMPA notika politiķu diskotēka, un šoreiz dīdžeja lomās iejutās bijušie valsts vadītāji. Kopā ar ar radio Pieci.lv dīdžeju Tomu Grēviņu pie pults stājās Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers. Eksprezidenti bija pamatīgi gatavojušies savai diskžokeja debijai un jau laikus izvēlējušies kompozīcijas, kas iekustinās dejotgribētājus.
Vaira Vīķe-Freiberga labprāt atsaucās šim aicinājumam, jo savulaik jau bija izvēlējusies sev nozīmīgas dziesmas, piedaloties Radio SWH raidījumā Ar dziesmu par dzīvi, arī viesojoties Latvijas Radio 2, viņa ar šo uzdevumu bija tikusi galā lieliski.
«Festivāla rīkotājiem ir skaista doma – dot iespēju vienam ar otru dalīties muzikālajā izvēlē.Man dzīvē ir tik daudz nozīmīgu dziesmu, ka varētu šādas programmas izveidot vēl un vēl. Kaut pamodināta nakts vidū!» sarunā ar PDz atzinās Vīķe-Freiberga.
«Vēlā vakara stunda man nav šķērslis, jo parasti nomodā esmu ļoti ilgi,» piebilda eksprezidente.
Viņa paslavēja arī sava kolēģa dīdžeja Valda Zatlera izvēli, īpaši izceļot kompozīciju Pūt, vējiņi! ģitārista Kaspara Zemīša izpildījumā.
Valdis Zatlers uz diskotēku ieradās taisni no baleta Gulbju ezers pirmizrādes un bija priecīgs par patīkamo vakara turpinājumu.
«Man ļoti patika Vairas Vīķes-Freibergas izvēle, jo zināju visām dziesmām vārdus. Tās bija dziesmas ar labiem tekstiem, mums visiem ļoti svarīgas,» atzīmēja viņš. «Manuprāt, dīdžejs ir ļoti svarīga persona, kas ietekmē citu muzikālo gaumi.
Gatavošanās šim pasākumam man lika vairāk aizdomāties par to, kāda bija mana bērnība, pie kuras dziesmas es raudu…
Interesanti, jo kaut ko jaunu par sevi uzzināju,» neslēpa Zatlers.
Dziesma, kas atgādina bērnību
Edīte Piafa, Non, Je ne regrette rien
Vaira Vīķe-Freiberga: «Bērnībā man šī dziedātāja ļoti patika, bet manai mammai gan ne. Man bija 11 gadu, kad mūsu ģimene bēgļu gaitās aizbrauca uz Maroku. Mūs izmeta lauka vidū, kur būvēja spēkstaciju. Nebija ne ēdiena, ne grāmatu, bet bija radio. Un pirmā dziedātāja, kuru atceros, bija Piafa. Manai mammai viņa nepatika, jo, viņasprāt, tā bija sieviete ar šausmīgi nodzertu balsi. Bet es atceros, kā Piafa franciski dziedāja: «Nē, neko es nenožēloju, ne labo, kas man darīts, ne ļauno, man pilnīgi vienalga…»
Rīga dimd!
Valdis Zatlers: «Esmu rīdzinieks no pirmās dzīves dienas. Man bērnībā nebija planšetes, bet bija katli un dažādi citi priekšmeti, ar ko dimdināt. Un Rīga dimdina joprojām – arī ar priekšvēlēšanu dunu, politiskiem skandāliem. Rīga nekad nebūs klusa, tā dimdēs vienmēr, un man prieks, ka es to iemācījos jau bērnībā.»
Dziesma, kas saraudina
Šarls Aznavūrs, La Mamma
Vaira Vīķe-Freiberga: «Izvēlējos tik aizkustinošu dziesmu, ka tiešām jāturas, lai neraudātu, to klausoties. Dziesma ir par ģimenes ciltsmāti, kas ir uz nāves gultas, un ap viņu pulcējas visa lielā itāļu ģimene. Vairākas reizes Monreālā apmeklējām Aznavūra atvadu koncertus, un tādi viņam bija vēl kādi simts.»
Raimonds Pauls, Ilgais ceļš kāpās
Valdis Zatlers: «Es raudu reti, bet, kad skan Paula melodija no kinofilmas Ilgais ceļš kāpās, tā notiek. Kāpēc? Filma bija par bezjēdzīgu cilvēku, kas organizēja visas šīs deportācijas, par bezjēdzīgi salauztiem likteņiem un mīlestību.»
Dziesma, kurai dziedāt līdzi
Leonards Koens, Dance Me To The End of Love
Vaira Vīķe-Freiberga: «Šī bija mūsu dimanta kāzu jubilejas dziesma. Mēs ar Imantu mācījāmies vienā laikā ar Leonardu Koenu Monreālas Universitātē. Mēs gan nesatikāmies, bet es lasīju viņa dzeju universitātes avīzē, kuras redaktors viņš bija.»
Elviss Preslijs, Love Me Tender
Valdis Zatlers: «Šī ir visskaistākā atzīšanās mīlestībā. Es tiešām to dziedu gan pats sev, gan savai sievai. Tā ir tik vienkārša un mīļa, ka nekad neizies no modes.»
Gandrīz tautadziesma
Uldis Stabulnieks, Nāk rudens apgleznot Latviju
Vaira Vīķe-Freiberga: «Man tāda ir Ulda Stabulnieka un Māras Zālītes dziesma, jo tai ir visiem latviešiem tik pazīstami, vienkārši dzejnieces vārdi.»
Pūt, vējiņi!
Valdis Zatlers: «Varbūt kļūdījos, jo, lai gan tā ir tautasdziesma, tā man vairāk asociējas ar himnu. Tā nav dzērājdziesma, bet gan dziesma par pašapziņu. Latvietis visu var pats – gan pats precēt līgaviņu, gan pats par savu naudu dzert. Tagad to dzied maz, bet vēl padomju laikā to bieži dziedāja, jo daudz kas bija aizliegts.»
Dziesma, kas ik pa laikam ienāk prātā
Simon&Garfunkel, The Soudn Of Silence
Vaira Vīķe-Freiberga: «Tā ir mana jaunības dziesma. 60. gadu beigās bija ārkārtīgi aizraujoši būt Ziemeļamerikā. Tas bija laiks, kad ļaudis daudz nerunāja cits ar citu, bet pārāk daudz pielūdza zelta teļu…»
Džeimss Brauns, The Man’s World
Valdis Zatlers: «Vīrietis ir radījis visu – telefonu, elektrību… Bet nekas nav tā vērts, ja pasaulē nav sieviešu un meiteņu. Iesaku noskatīties Džeimsa Brauna uzstāšanos Montrē festivālā. Tur ir redzams tas patiesais dzinulis – sievietes un meitenes.»
