Rīga +11°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Masāža ir viens no maniem mūža aicinājumiem un arī vaļasprieks jau divarpus gadu. Intuitīvi esmu to darījusi jau pamatskolas laikā. Kad brālis atgriezās no garajām treniņnometnēm, atkalredzēšanās priekā bradāju pa viņa muskuļoto muguru. Brālis nodarbojās ar smaiļošanu, un viņš man parādīja, kā vajag masēt. Man tie bija lieli prieki!» atceras dziedātāja Anta Eņģele.
«Vienreiz vecmammai bija iemetusies rokā dzirkste, un viņa teica, ka to varot izspaidīt tikai ģimenes jaunākais loceklis. Tas bija mans darbiņš.»
«Atceros, ka masēju savilktos sprandus kora tantēm, kad devos mammai līdzi uz sarīkojumiem. Dažas pēc tam atzina, ka mugura vairs nesāpot,» stāsta Anta Eņģele.
Viņa pati savulaik bijusi ātrsoļotāja, un draugu lokā dziedātājai ir daudz sportistu. «Gribēju, lai viņiem no manas spaidīšanas un knibināšanās ap piedzītajiem muskuļiem būtu lielāka jēga, tādēļ pirms trim gadiem izgāju masieru mācības. Pēc pirmās nodarbības man vairs nebija šaubu par savu izvēli, un es nopirku masāžas galdu. Pateicoties sportam, vienmēr esmu draudzējusies ar savu ķermeni, taču nebiju iedomājusies, ka cilvēks ir tik iespaidīga un gudra fabrika,» teic Anta.
Dziedātāja apguvusi klasisko un sporta masāžu, taču praksē iekļāvusi arī paņēmienus no citiem virzieniem. «Visu šo kombinēju, lai panāktu maksimālu atslābumu. Reizēm masāža palaiž vaļā kādas fiziski vai emocionāli saspringtas vietas dziļi ķermenī, kurām parasti netiekam klāt,» stāsta Anta.
Nereti masāžas seansa noslēgumā viņa liek lietā monohordu. «Šo mūzikas instrumentu lielākoties izmanto skaņu terapijā. Reizēm to spēlēju pēc masāžas, lai pastiprinātu iedarbību ar vēl dziļāku relaksāciju. Ticu, ka šāds komplekts palīdz ķermenim atjaunoties,» saka Eņģele. «Katra masāža prasa lielu koncentrēšanos, un, ja viss ir izdevies un ķermenis jūtas laimīgs, tad, protams, ir gandarījums un milzīga pateicība.»
Antas galvenā nodarbe vēl aizvien ir mūzika. «Dziedu tur, kur mani aicina, – arī pie cilvēkiem mājās, privātos notikumos, godos. Kopā ar brīnišķīgo somu izcelsmes bajānistu un ģitāristu Marko Ojala esam izveidojuši vairākas programmas, arī krieviski,» stāsta viņa.
Anta uzsver – svarīgas ir ne tikai rūpes par citiem, bet arī par sevi. «Jau desmit gadu nodarbojos ar jogu un veselīgi kustos pie pasniedzējas Tijas Kazākas. Kopā ar Tiju arī strādājam – veidojam dažādus radošus projektus, kur savienojas ķermenis un māksla,» stāsta dziedātāja. «Piemēram, es dziedu Valda Atāla, Jāņa Lūsēna kompozīcijas vai tautasdziesmas, kamēr trīsdesmit sievietes veic īpašus stiepšanās vingrinājumus un nomierina savu prātu. Grupas ir pārpildītas, tāpēc sākām darboties arī interneta vidē.
Feisbukā ir lapa Tijas istaba, un tur mūsu nodarbības pieejamas arī tiem, kas dzīvo tālu no Rīgas,» informē Anta. «Neņemot vērā cienījamo vecumu, esmu mūsdienīga tautas māksliniece un man ir arī sava mājaslapa, kur var uzzināt, kur un kādos pasākumos mani var sastapt un dzirdēt,» atgādina dziedātāja.
