5. aprīļa vakaru mūziķis Andris Ērglis atcerēsies vēl ilgi. Piecos pēcpusdienā viņš Liepājas olimpiskajā centrā kopā ar savu komandu Nīca/BLi izcīnīja čempiona titulu. Septiņos Andrim, tērptam uzvalkā, jau vajadzēja būt Antras Stafeckas koncertā Mana zeme sirds, kas notika tur pat netālu – Rožu zālē. Taču ne viss ritēja pēc plāna.
«Parasti šādās spēles ilgst stundu un divdesmit minūtes, bet šajā reizē mazliet ievilkās. Visu laiku skatījos pulkstenī, jo
septiņos vakarā man jau bija jābūt koncertā, turklāt man uz skatuves bija jākāpj jau otrajā dziesmā,»
sarunā ar žurnālu Privātā Dzīve stāsta dziedātājs Andris Ērglis. «Man līdzi bija svētku drānas, kas mani gaidīja ģērbtuvē. Biju iedomājies, ka pēc spēles paspēšu nodušoties un tad, tērpies solīdās drēbēs, kāpšu uz skatuves. Taču bija jau bez 20 minūtēm septiņi, un basketbola spēle nebija beigusies! Koncerta producenti man jau satraukti rakstīja: «Kur tu esi? Tūlīt jāsākas koncertam!»,» atminas Ērglis. Kad līdz koncerta sākumam bija atlikušas vairs tikai 15 minūtes, spēle beigusies.
«Un tad Liepājas pilsētas basketbola čempionāta organizētāji sāka pasniegt medaļas. Vispirms trešajai, tad otrajai vietai… Vēl apbalvoja labākos spēlētājus, un tikai pašās beigās tika pasniegtas zelta medaļas un čempiona kauss. Bija jau bez piecām minūtēm septiņi, un es sapratu, ka pārģērbties nepaspēšu…» satraukuma pilnās minūtes atveras dziedātājs.
«Septiņos man kaklā uzkāra zelta medaļu, un es ieraudzīju, ka man pakaļ atnācis koncerta producents. Teicu: «Čaļi, kausu gaidīt man vairs nav laika!» Pa taisno skrēju uz koncertu,» atceras Andris.
Liels bija skatītāju pārsteigums, ieraugot allaž eleganto Ērgli sporta tērpā.
«Pats labākais vēl tikai sekoja. Pēc pirmās dziesmas, ko izpildīju kopā ar Antru, uz skatuves pēkšņi parādījās divi mani komandas biedri.
Viņi skaļi paziņoja: «Andri, tu kaut ko aizmirsi!».
Uz skatuves tika uznests kauss,» stāsta Ērglis. «Tas šim koncertam deva pievienoto vērtību. Pēc tam dzirdēju, ka cilvēki sprieda – koncerts bijis normāls, nu, bet kad uz skatuves uzkāpa Ērglis…» smejas mākslinieks.
«Kā Antra smejoties man teica: «Te jau tu jūties kā ērglis!» Taisnība, jo Liepāja ir manas mājas,» smaida Andris.
Basketbols esot mūziķa lielā aizraušanās jau vairākus gadus. «Ar saviem 178 centimetriem esmu komandā vismazākais, turklāt vienīgais, kas saistīts ar mūziku. Pārējie čaļi ir saistīti ar basketbolu, tādēļ jau divus gadus neesam piedzīvojuši nevienu zaudējumu. Es vienkārši māku iefiltrēties pareizajā komandā,» tā Andris.
Citas ziņas lasi žurnālā Privātā Dzīve!