Rīga +12°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Negulēt kopā ar zīdaini, jo tādējādi pieaug zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma (turpmāk – ZPNS) risks, rekomendē gan Slimību profilakses un kontroles centrs, gan Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests un arī Pasaules Veselības organizācija, kā arī citas medicīnas organizācijas. Tajā pašā laikā pasaulē visvairāk pazīstamais zīdaiņu miega pētnieks Džeimss Makenna, kurš šo jautājumu pēta vairāk nekā 40 gadu, filozofiski jautā: kā cilvēce būtu izdzīvojusi līdz šim brīdim, ja vēsturiski mātes nebūtu gulējušas blakus saviem zīdaiņiem? Piebilstot, ka zīdaiņu guldīšana atsevišķā gultiņā parādījusies vien pirms 200–400 gadiem. Vienlaikus pētnieks uzsver, ka ir ļoti svarīgi izvērtēt, kura kopā gulēšanas forma ir drošāka un kura mazāk droša, tāpat arī jāuzsver vecāku izglītošanas nozīme par faktoriem, kas var veicināt zīdaiņu nosmakšanas risku un ZPNS. Ģimenes psihoterapeite Vita Kalniņa ir pārliecināta, ka mūsu sabiedrībā ir ģimenes, kur vecāki nav spējīgi izvērtēt, kas ir droša kopā gulēšana, tāpēc šādā situācijā bērnam noteikti ir drošāk gulēt atsevišķi.
Plānota kopā gulēšana
Vita Kalniņa uzsver, ka, runājot par gulēšanu vienā gultā kopā ar zīdaini, svarīgi ir atšķirt, vai šis gulēšanas veids ir iepriekš plānots vai nejaušs. Ja mazulis vecāku gultā pa nakti ir palicis neplānoti, piemēram, izņemts no savas gultiņas, lai pabarotu, un zīžot vecāku gultā ir aizmidzis, tas patiesi var būt bīstami, jo nav izveidojusies savstarpējā saskaņošanās, kas rodas, ja mamma regulāri guļ vienā gultā ar mazuli. «Šobrīd ekspertu vidū terminu kopā gulēšana (cosleeping) nomaina krūts gulēšana (breastsleeping),» skaidro eksperte, uzsverot, ka runāt par bioloģiski normālu zīdaiņa miegu ārpus zīdīšanas konteksta nav iespējams. «Mazuļi, kas tiek baroti ar piena maisījumu, guļ citādi, un mammas, kas nezīda, netiek hormonāli atbalstītas, lai sinhronizētos mammas un mazuļa miega cikli.»
Mazuļa un mammas saskaņošanās
Pētot mammu un zīdaiņu kopā gulēšanu un naktī filmējot viņu miegu, miega pētnieks Džeimss Makenna atklājis, ka atsevišķs mammas un zīdaiņa miegs nemaz nepastāv. Guļot kopā, mammas un zīdaiņa miega fāzes savstarpēji saskaņojas un viņi guļ kā viens vesels. Šī saskaņošanās savukārt ļoti atvieglo mammas nakts darbu, jo zīdainis prasa krūti tikai tad, kad mamma ir seklajā miega fāzē, kas palīdz gan vieglāk pamosties, gan pēc mazuļa pabarošanas ātrāk aizmigt. Ja mazulis guļ atsevišķā gultiņā, šāda miega ciklu saskaņošanās netika novērota. Tāpat tika atklāts, ka miegā māmiņa mazuli aptausta, gan pārbaudot, vai viņam viss ir kārtībā, gan samīļojot un pat kaut ko mazajam pačukstot.
Lielais bieds – zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms
Viens no ZPNS riska faktoriem, bērnam guļot kopā ar vecākiem, uz kuru norāda Slimību profilakses un kontroles centrs, ir nonākšana ogļskābās gāzes mākonī, kas rodas no mātes izelpas, jo mazuļa izelpa nav gana spēcīga, lai to aizpūstu prom un saņemtu jaunu skābekli. Džeimsa Makennas pētījumi liecina, ka vairums kultūru, kurās kopā gulēšana tiek uztverta kā normāla parādība, ZPNS gadījumu skaits ir ļoti zems (ja mātes zīda savus mazuļus un nesmēķē). Proti, tā nav kopā gulēšana, kas izraisa ZPNS, bet gan veids, kā šī gulēšana tiek organizēta. Vita Kalniņa atzīst, ka, apkopojot jaunākos pētījumus, joprojām tiek uzsvērts, ka krūts gulēšana samazina ZPNS risku.
Ne visas kopā gulēšanas formas ir drošas, tāpat kā ne visas ir bīstamas. Katrā atsevišķā situācijā ir jāizvērtē riski un jāapzinās ieguvumi.
Vēl kā riska faktors tiek minēts tas, ka bērns, pa nakti guļot vecāku gultā, var no tās izkrist. Eksperte atgādina, ka vecākiem vienmēr ir jāievēro drošības noteikumi un jāraugās, vai mazulis netiek atstāts gultā viens pats. «Zīdainis var izkrist no gultas, arī neguļot kopā ar vecākiem. Itin bieži tas var atgadīties pārtīšanas vai rotaļu laikā, vecākiem uz mirkli zaudējot modrību.»
Ieguvumi arī tēviem
Starp krūts gulēšanas ieguvumiem jāmin vidēji ilgāks miegs gan vecākiem, gan bērnam, labāka mammas psihiskā veselība, kas savukārt atbalsta veiksmīgāku mazuļa attīstību pirmajā dzīves gadā, kā arī, pretēji plaši izskanējušajām bažām, mazina ZPNS risku. No kopā gulēšanas iegūst arī tēvi – pateicoties izmaiņām hormonālā līmenī, tiek sekmētas viņu mazuļu aprūpes spējas un iejūtīgums salīdzinājumā ar tēviem, kas neguļ kopā ar saviem mazuļiem. Savukārt drošība, ko jūt bērniņš, guļot vienā gultā ar vecākiem, ilgst krietni ilgāk par pašu gulēšanas brīdi. Ir izpētīts, ka mazuļi, kas pirmajos sešos dzīves mēnešos ir gulējuši kopā ar vecākiem, gada vecumā, piedzīvojot satraucošu situāciju, paši spēj labāk nomierināties, kā arī viņu ķermenī izdalās mazāk stresa hormona.
Ģimenēs, kur nav iespējams praktizēt krūts gulēšanu, daļu no iepriekšminētajiem ieguvumiem iespējams nodrošināt, mazulim guļot blakus vecākiem pašam savā gultiņā. Vita Kalniņa uzsver, ka bērna iekšējai drošības izjūtai pirmajos trijos dzīves gados vismaz gulēšana vienā telpā ar vecākiem ir ļoti būtiska.
Līdz kāzām vienā gultā negulēs
«Bailēm ņemt zīdaini blakus gultā, jo tad viņš gulēs tajā līdz pilngadībai, nav pamata,» skaidro psiholoģe. Līdzīgi kā neviens vesels bērns skolas vecumā neēd ar rokām, neviens bērns, kam zīdaiņa vecumā ir bijusi neierobežota vecāku klātbūtne, nepieprasa to tad, kad ir sasniegts noteikts briedums. Vita Kalniņa norāda, ka svarīgi ir arī tas, kā par kopā gulēšanu jūtas vecāki un vai abiem partneriem tas ir pieņemami. Gulēšanai kopā ir jābūt ģimenes lēmumam. Ja kaut vienam no vecākiem tas ir par grūtu, ir jāmeklē risinājumi, kas bērnam nepieciešamo drošību un tuvību sniedz citā veidā. Lēmumam par gulēšanu kopā jābalstās vecāku izjūtās un pārliecībā, nevis bailēs no tā, ko kāds cits par mani nodomās. Tāpat ir jāapzinās, ka neviens gulēšanas veids pilnībā nepasargā no iespējamajiem riskiem, un vecāku izglītošanās šajā jautājumā ir būtisks priekšnosacījums.
Runājot par bērniņa pārcelšanos uz atsevišķu gultiņu, svarīgi, lai mazulim vispār ir, uz kurieni pārcelties.
Tas nozīmē, ka viņam ir jāiekārto gulta un jāsaprot, ka tur var gulēt. Reizēm var sākt ar pusdienlaika miegu, lai bērniņš pieņem gultu un jūtas tajā droši. Tomēr jāsaprot, ka pat tad, ja bērns jau kādu laiku būs gulējis savā gultā, izmaiņas viņa dzīvē un drošības izjūtā viņu atkal var vest pa nakti atpakaļ uz vecāku gultu. Un tas ir normāli.
Kopā gulēšana ar vairākiem bērniem
Kad ģimenē piedzimst vēl viens bērniņš, gandrīz visi bērni atgriežas vecāku gultā. Šādā gadījumā jāņem vērā, ka jaundzimušais drīkst gulēt tikai mammas pusē. Savukārt, ja visiem kopā droši gulēt nav iespējams, Vita Kalniņa iesaka vecākajam bērnam ieviest atsevišķu matraci pie vecāku gultas, lai viņš varētu palikt tajā pašā telpā.
Priekšnoteikumi drošai gulēšanai kopā
- Vecāki nesmēķē, nelieto apreibinošas vielas un medikamentus, kas var radīt miegainību.
- Vecāki pēdējo 24 stundu laikā nav lietojuši alkoholu.
- Vecāki nav pārāk pārguruši.
- Droša guļamā virsma – stingra, bez vietām, kur mazulis var ieripot, un bez liekiem priekšmetiem, kuros var sapīties vai kuri var uzkrist virsū.
- Jāpārbauda guļamās virsmas augstums līdz grīdai. Visdrošāk ir gulēt uz matrača, kas novietots uz grīdas.
- Bērns guļ tikai mammas pusē.
- Brāļi, māsas un dzīvnieki, kas pa nakti var iekāpt gultā, kur guļ zīdainis līdz gada vecumam, ir risks, tāpēc dzīvniekus labāk turēt aiz aizvērtām durvīm, bet vecākajiem bērniem istabā novietot papildu matraci.
- Vecākiem ir atsevišķas segas, mazulim – sava plāna sedziņa.
- Mamma guļ uz sāna, ar seju pret mazuli, izveidojot tam apkārt ligzdiņu.
- Mazulis ir vesels un dzimis ne agrāk par 37. grūtniecības nedēļu.
Vairāk par krūts gulēšanu lasi:
- James McKenna, Safe Infant Sleep. Expert Answers to YourCosleepingQuestions
- Mother-Baby Behavioral Sleep Laboratory: https://cosleeping.nd.edu/
