Rīga +9°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mazais raud, kreņķējas. Tu viņu ņem uz rokām, auklē, turi sev uz pleca. Tad bērniņš nomierinās, vēro apkārtni. Tikko tu viņu noliec gultiņā, raudas atsākas no jauna. Tu piedāvā vienu mantiņu, otru, trešo. Mazais brīdi uzmanīgi pētī katru mantu, bet pēc neilga laika tās viņam jau apnikušas. Un kreņķis atkal ir klāt. It kā mazajam nekas nekaiš, veselība pārbaudīta vairākkārt pie vairākiem ārstiem, taču tik un tā viņš ir ļoti nemierīgs. Vai tas izklausās tik pazīstami, kā būtu rakstīts par tevi un par tavu mazo brīnumiņu?
Gribu mājas mieru!
Zīdaiņa vecumā mazais vēl nav apguvis māku norobežoties no ārpasaules iespaidiem un allaž kļūst nemierīgs, ja ārējo karinājumu ir par daudz. Tāpēc bērniņu līdz gada vecumam vajadzētu pēc iespējas pasargāt no spēcīgiem apkārtējās vides kairinājumiem, piemēram, ja vien ir iespējams, ar mazulīti nevajadzētu doties uz lielveikalu, kur skaņu, smaržu un gaismu kokteilis nogurdina pat pieaugušo, kur nu vēl mazo. Ja zīdainītim nav veselības problēmu, viņu nevajadzētu vest uz nodarbībām, kur ar viņu kontaktējas sveši cilvēki. Labāk iemācīties, kā ar mazo nodarboties mājās – kā pamasēt, kā pavingrināt!
Gribu tikai dažas mīļas mantiņas!
Labu gribēdami, parasti jau tūlīt pēc dzimšanas vecāki iegādājas mazulim daudz un dažādas rotaļlietas, raudzībnieki tās vēl piedāvina klāt. Lai daudzās mantiņas pastāv kastē un pagaida, kamēr mazais paaugsies. Pirmajā gadiņā pietiek ar dažām.
Ja mazajam citu pēc citas piedāvā vairākas rotaļlietas, zīdainīti tās ļoti nogurdina. Viņš vēl nav paguvis izpētīt vienu mantu, kad redzeslaukā jau nonākusi nākamā.
Vienkāršoti sakot – mazais vēl nav «apstrādājis» iegūto informāciju par pirmo rotaļlietu, kad klāt jau nākamā, kas «izspiež» iepriekšējo, vēl neapstrādāto informāciju. Tā bērns kļūst arvien satrauktāks. Iestājas burvju aplis – mazajam dod mantu, lai viņš nomierinātos, bet bēbītis satraucas vēl vairāk, tāpēc viņam atkal dod citu mantu, lai taču nomierinās…
Gribu, lai mani auklē saudzīgi!
Līdzīgi ir ar mazuļa mierināšanu vertikālā stāvoklī – nēsājot bērniņu balstā uz pleca, iegūtais miera mirklis ir īslaicīgs. Veroties apkārt, mazais gūst tik daudz iespaidu, ka nespēj tos visus «apstrādāt». Viņš nomierinās tikai uz mirkli, kamēr apskata jauno vietu vai lietu, tad atsāk raudāt.
Lai viņš apklustu, tiek meklēts atkal jauns stimuls. Taču katrs jaunais stimuls tikai kāpina pārlieku lielo spriedzi, kas jau sākotnēji bijusi īstais iemesls bērna nemieram.
Lai «tiktu pie mierīga mazuļa», svarīgi saprast, kas viņam patiešām nepieciešams. Dažas lietas jau publikācijā uzsvērtas. Un – visi bērni vēlas būt mīlēti, pasargāti, grib lai vecāki viņiem velta laiku, lai viņus sadzird, ļauj kustēties un palīdz uzplaukt fantāzijai, kas iespējams, gūstot jaunus iespaidus. Bet iespaidu gūšanas procesā visam ir savs laiks.
Cik daudz iespaidu vajag bērniņam
* Līdz trīs mēnešu vecumam mazulītim vajadzīga tikai mamma (vai kāds cits pastāvīgs aprūpētājs), kas ne tikai rūpējas par to, lai bērniņš ir paēdis un ar sausu dupsīti, bet ar savu nepārtraukto klātbūtni arī palīdz mazulim attīsties gan garīgi, gan fiziski. Jo ciešāks pašā dzīves sākumā būs mazuļa kontakts ar mammu un retāka iespēja vērot trokšņaino plašo pasauli, jo mierīgāks un drošāks viņš augs. Jaundzimušajam ir svarīgi redzēt māmiņas vai tēta seju, sajust mammas smaržu un pieskārienus, pārējie iespaidi var pagaidīt. Šajā vecumā bērniņa dzīvē būtiskāko vietu ieņem mamma un gultiņa.
Ja mazulim sāp puncītis, viņš jāpaņem uz rokām, jāpieglauž sev pie krūtīm un jācenšas nodrošināt pēc iespējas ciešāku ķermenisko kontaktu. Ja mazais joprojām nav nomierinājies, var viņu pacelt vertikāli, tikai – bērniņa galvu pieglaužot savām krūtīm, nevis ļaujot tai atbalstīties uz pleca tā, ka viņš var vērot pasauli.
Vecākiem savukārt vajadzētu katru dienu atvēlēt laiku mazuļa vērošanai – kā viņš miegā guļ, kā čāpstina mazās lūpiņas, kā sarauc mazo snīpīti, kā miegā smaida, kā ieraudas. Jo labāk mazulis būs iepazīts, jo drošāk jutīsies mamma un tētis, aprūpējot un cenšoties nomierināt savu bērniņu.
* Trīs līdz sešu mēnešu vecumā mazulis intensīvāk sāk apgūt dažādas kustības. To vajadzētu veicināt, sarūpējot drošu vietu gultā vai uz grīdas un padarbojoties kopā ar bērniņu. Mazais iepazīst sevi – pēta rociņas, kājiņas, arī pasauli sev apkārt, cenšoties apvelties no viena sāna uz otru vai no muguras uz vēdera un atpakaļ. Mazais arvien ilgāku laiku pavada nomodā. Noticot, ka mazais pats parādīs savu spēju robežas, cik ir gatavs apgūt pasauli un paplašināt redzeslauku, rezultāts būs vislabākais.
* Sešu līdz 12 mēnešu vecumā mazais aktīvi cenšas paplašināt savu pasauli – viņš iemācās sēdēt, rāpot, celties kājās un iet, lai pats dotos apgūt ne tikai savu istabu, bet arī citas telpas, jo nu viņš jūtas tam gatavs.
«Tikt pie mierīga mazuļa» palīdz:
- Dienas režīms – nemainīgs pamošanās un gulētiešanas rituāls, mierīgas ēdienreizes, pastaigas noteiktos laikos, kopīgas rotaļas noteiktos laikos.
- Ciešs ķermenisks kontakts ar mazuli – lai jau no dzimšanas mazulītis zina, ka viņu samīļos un paauklēs tad, kad viņš to vēlēsies.
- Drošības izjūta, ko var sniegt par sevi pārliecināti, mierīgi vecāki un citi pieaugušie, kas kontaktējas ar bērnu.
- Vecumam atbilstoša fiziskā un emocionālā slodze.
- Ierobežota ārējo kairinājumu ietekme – pēc iespējas vairāk laika jāpavada bez TV, datora vai mūzikas centra radītajām skaņām fonā.
