Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Uz Šveici aizbraucu uz mēnesi pastrādāt par slēpošanas un snovborda instruktori uzņēmumā, kurā strādāja arī mans draugs Edijs. Paliku vēl uz vasaru, un nu jau pagājuši 14 gadi, dzīvojot un strādājot Šveicē. Gaidību laikā apsvērām ideju par dzemdībām Latvijā, tomēr beigās vienkāršāk likās palikt Šveicē.
Sākotnēji dzemdības vēlējāmies dzemdību mājā, bet izrādās, ka tam būtu bijis jāpiesakās ļoti laikus, jo brīvo vietu ir maz. Šveicē ir pamata obligātā veselības apdrošināšana, un mūsu nākamā iespēja bija izvēlēties starp trim kantona slimnīcām. Tā kā gaidību laiks pagāja viegli, bez jebkādiem sarežģījumiem, gatavojos dabiskām dzemdībām ūdenī. Diemžēl dzīve ieviesa lielas korekcijas.
Pirmā dzemdību diena mājās
Pirmās kontrakcijas sākās naktī neilgi pēc tam, kad biju aizmigusi. Pamodos ar pacilātu sajūtu un sāku klikšķināt kontrakciju biežumu telefona lietotnē. Sapratu, ka tās nenorimst, modināju draugu. Viņš jau bija gatavs krāmēt mantas mašīnā, bet pēc iepriekš saņemtajām instrukcijām no slimnīcas zinājām, ka vēl jānogaida. Gaidījām, līdz samiegojāmies un nolēmām pagulēt. Tas uz brīdi arī izdevās. Pamodāmies, duša, brokastis un kontrakcijas, kas nekļūst ne stiprākas, ne regulāras, attiecīgi turpinājām gaidīt. Diena pagāja gaidīšanas režīmā – gājām pastaigā, taisījām ēst un mēģinājām atpūsties, jo zinājām, ka kontrakcijas var pieņemties spēkā kuru katru brīdi. Vakarā sazvanījāmies ar slimnīcu, un man ieteica vēl palikt mājās. Noskatījāmies filmu un mēģinājām aizmigt. Pēc stundas pamodos no kontrakcijām. Kad telefona lietotne trešo reizi ziņoja – brauc uz slimnīcu tagad! –, sapratu, ka ballīte ir sākusies. Pamodināju draugu, sazvanījāmies ar slimnīcu un pēc īsa brīža jau bijām ceļā.
Krītoša zvaigzne pa ceļam uz slimnīcu
Tā kā bijām izvēlējušies slimnīcu vairāk nekā stundas attālumā no mājām, bažījos, kā jutīšos, braucot lejā pa kalnu serpentīniem, bet ceļš izrādījās daudz patīkamāks, nekā biju iedomājusies. Kontrakcijas pārelpoju, iztēlojoties tās kā okeāna viļņus, kas atnāk ar spēku un viegli aizveļas. Mēnessgaismā apspīdēts ceļš, un pēkšņi, hops, abi ar draugu vienlaikus iesaucāmies – tu redzēji? Redzējām krītošu zvaigzni, kas ceļu uz slimnīcu padarīja vēl īpašāku. Uzņemšana slimnīcā noritēja raiti, un pēc pirmās pārbaudes saņēmām labas ziņas – meitiņas sirdspuksti ir labi, bet man ir ļoti mīksts dzemdes kakls un 2 cm atvērums. Pēc tam mūs aizveda uz dzemdību istabu. Ja vien nav īpašas apdrošināšanas, kas to sedz, Šveicē nevar sarunāt ne vecmāti pēc savas izvēles, ne dzemdību istabu, kādu vēlētos. Vecmātes strādā pēc grafika, savukārt istabas pieejamas pēc situācijas. Mums ļoti paveicās, ka tikām tādā istabā, kādā vēlējāmies, – ar vannu, jo plānojām dzemdības ūdenī.
Gaidīšanas spēle slimnīcā
Pēc pirmajām pārbaudēm slimnīcā vecmāte teica, ka ir jāgaida lielāks atvērums un spēcīgākas kontrakcijas. Bijām pārsteigti, cik brīvs režīms ir slimnīcā, – jebkurā laikā varējām brīvi staigāt pa slimnīcas teritoriju, iet uz kafejnīcu vai ārā pastaigāt. Vienīgi bija laikā jābūt atpakaļ uz kārtējo centimetru pārbaudi. Tā kā process uz priekšu gāja lēni, pēcpusdienā man piedāvāja pamēģināt akupunktūru, kas bija interesanta pieredze, diemžēl nepalīdzēja. Kontrakcijas kļuva arvien jaudīgākas, un nu jau tās iztēlojos kā tuneļa būvniecību, lai mazajai vieglāks un ātrāks ceļš ārā. Kad ilgāku laiku kontrakcijas jau bija ļoti spēcīgas, man piedāvāja izmantot prestāpju gāzi. Kad uzķēru tās darbošanās principu, staigāju pa istabu ar gāzes balonu, juzdamās kā kosmonauts. Tas palīdzēja. Kaut kur pa ceļam tika mēģināts pārdurt augļūdeņus, un sekoja neizpratne, vai tie jau nogājuši vai ne. Kad naktī kontrakcijas bija pieņēmušās tādā spēkā, kas jau likās neizturams, kāpu vannā, jo bija sajūta, ka tūlīt finiša taisne būs klāt. Apbrīnoju savu draugu, kurš no pirmās minūtes man palīdzēja ar īstajiem vārdiem, muguras masēšanu, ūdens padošanu, sarunām ar ārstiem, kad pati nejaudāju. Pēc kārtējās pārbaudes vecmāte teica, ka atvērums ir tikai 6 cm un gaidīšana var ilgt vēl 6–10 stundas. Man prātā palikuši šie cipari, bet, pat ja teikto stundu skaitu neatceros precīzi, dzirdot šo informāciju, sapratu, ka neesmu spējīga to izturēt. Jau trešā negulētā nakts bija klāt, un vienkārši beidzās baterijas. Prasīju anestēziju. Un tad sākās murgs…
Kļūda ar anestēziju
Diemžēl biju viens no retajiem cilvēkiem, kam tika pieļauta kļūda epiduriālās anestēzijas ievadīšanā. Dažās minūtēs man atslēdza visu ķermeņa lejasdaļu, nevarēju neko pakustināt, neko nejutu. Anestezioloģe atzina savu kļūdu, bet tas nozīmēja papildu 2,5–3 stundas, kuras bija jāgaida man ārkārtīgi neērtā pozīcijā guļus uz muguras, lai beigtos anestēzijas iedarbība un varētu turpināt dzemdību procesu. Vienojāmies, ka tiks mēģināts ievadīt anestēziju vēlreiz. Kamēr notika sagatavošanās, kontrakcijas bija atgriezušās ar pilnu jaudu, bet tik tikko varēju pastaigāt ar ļumīgām kājām. Šoreiz anestēzija tika ievadīta pareizi, un sāku izbaudīt tās iedarbību – sajutu kontrakcijas, bet ne milzīgās sāpes.
Cīņa par centimetriem
Rīts pienāca ar dakteres vizīti, kura paziņoja, ka ir jau 8 cm atvērums, bet, ja pāris stundu laikā nekas nemainīsies, būs jātaisa ķeizars. Šī ziņa bija kā sitiens pa pieri. Draugs pierunāja dakteri iedot mums vairāk laika, jo nekādi riski man vai mazulim netika konstatēti. Tad sajutos kā sporta nometnē, jo ar visu sistēmu, kurai biju pieslēgta, ar drauga palīdzību staigāju turp un atpakaļ pa istabu, vingroju uz bumbas, vēl divas reizes mēģināju akupunktūru un darīju jebko, ko ieteica vecmātes, lai dabūtu klāt centimetrus. Diemžēl dakteres noteiktajā laikā tiku vien līdz 9 cm. Zinājām, ka nākamais scenārijā ir ķeizars, ar kuru dienas laikā jau paspējām samierināties.
Ķeizargrieziens uz visiem laikiem paliks atmiņā ar divām sajūtām – maģisko satikšanās brīdi ar mūsu meitiņu Miu un drausmīgām sāpēm operācijas laikā, kurām nebija jābūt. Diemžēl tika pieļauta kārtējā kļūda ar anestēziju.
Satikšanās prieks un ikdienas rūpes par meitiņu apbrīnojami ir palīdzējušas aizmirst negatīvās sajūtas, bet spilgti atcerēties mirkli, kad pirmoreiz samīļoju meitiņu. Operācijas zālē pat paspējām uzņemt pirmo bildi visi kopā. Kā vēlāk paskaidroja ārste, lai gan ar galvu uz leju, meita vēderā atradās dīvainā pozīcijā, tāpēc visdrīzāk atvērums veidojās tik lēnu un ķeizars bija drošākais risinājums. Kad beidzot bijām istabā un tikai trijatā, izpildījām vienu no iepriekš rakstītā dzemdību plāna punktiem – pārguruši, bet laimīgi saskandinājām līdzpaņemtās skaistās glāzes par laimīgu dzīvošanu.
Būšu godīga – sajūta pēc dzemdībām bija kā pēc kara. Pirmā misija no rīta bija piecelties kājās. Nekad dzīvē kājas nebija bijušas tik smagas un soļi tik grūti, bet izdevās gan sēdus dušā ieiet, gan pačurāt. Nevaru iedomāties to rītu bez drauga un lieliskās vecmātes palīdzības. Bet ar katru dienu kļuva vieglāk. Mēnesi pēc dzemdībām varēju tikai brīnīties, cik unikāls ir cilvēka ķermenis, – par ķeizaru liecināja vien strīpa uz vēdera, bet sāpes pilnībā bija izzudušas un fiziski biju gatava darīt daudz vairāk, nekā fizioterapeite ļāva.
Plusi un mīnusi slimnīcā
Lai gan Šveicē ir ļoti sarežģīta un dārga veselības apdrošināšanas sistēma, dzemdības ir patīkams izņēmums, kurā visi pamata pakalpojumi tiek nodrošināti bez maksas, ja tiek maksāta obligātā veselības apdrošināšana. Lai gan eksistē ieteicamo lietu saraksts, kas jāņem līdzi uz dzemdībām, un visas topošās māmiņas ierodas ar somām, būtībā līdzi varētu būt tikai dokumenti, personiskās higiēnas lietas un drēbes mājupceļam. Tāpēc man pamperu, dvieļu un drēbju vietā somā bija tumba, našķi, skaistas glāzes meitas dzimšanas dienas nosvinēšanai, mandalu krāsojamā grāmata un metamie kauliņi. Slimnīca tik tiešām nodrošina visu nepieciešamo mammai un bērnam – halātu, dvieļus, paketes, bērna drēbītes, pamperus, kopšanas līdzekļus utt.
Bet pārsteidza, ka slimnīcā standartā nav paredzētas ģimenes vai privātas istabas. Tēvi pa nakti parasti brauc mājas. Izņēmumu gadījumos šādu pakalpojumu var saņemt par papildu samaksu, ja tajā naktī ir vieta. Mums paveicās, un pirmo nakti pavadījām trijatā paši savā istabā.
Fakti par grūtniecības laiku un dzemdībām Šveicē
- Tā kā Šveicē ir ļoti sarežģīta veselības apdrošināšanas sistēma, apmaksātie pakalpojumi grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību laikā var būt dažādi katram.
- Pamata obligātā veselības apdrošināšana no pirmās dienas nepieciešama arī jaundzimušajam, to parasti kārto pirms dzemdībām un pēc tam līgumā ieraksta bērna vārdu.
- Pamata obligātā veselības apdrošināšana no 13. grūtniecības nedēļas sedz ginekologa apmeklējumus, analīzes, ultrasonogrāfiju, arī ārsta izrakstītos medikamentus.
- Atšķirībā no daudzām valstīm Šveicē diemžēl nav oficiāla, apmaksāta pirmsdzemdību atvaļinājuma. Risinājums, lai samazinātu darba slodzi vai pilnībā pārtrauktu darbu pirms dzemdībām, – ārsta izrakstīta slimības lapa.
- Pēc dzemdībām mātēm apmaksāts bērna kopšanas atvaļinājums ir tikai 14 nedēļas, ja iepriekš maksāti nodokļi un nostrādāts konkrēts laiks.
- Pēc dzemdībām pamata obligātā veselības apdrošināšana sedz vairākas vecmātes vizītes mājās – tas ir lielisks pakalpojums jaunajām ģimenēm.
- Bērnu ārsta pirmā vizīte paredzēta tikai mēnesi pēc dzemdībām, protams, ja nepieciešams, pie ārsta var iet arī ātrāk.
- Ārsts slimnīcā parasti izraksta nosūtījumu pie fizioterapeita, kas, manuprāt, ir ļoti noderīgi visām jaunajām māmiņām.
Citāts:
Dzemdības paliks atmiņā ar maģisko satikšanās brīdi ar meitiņu Miu un drausmīgām sāpēm operācijas laikā.
Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.
