Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Kāpēc bērniem rodas šāda vēlme?
Jau no vēsturiskā konteksta izriet, ka vīrieši ir karotāji vai mednieki. Tāpēc jau mazā puisītī ir instinktīva vajadzība ārēji izspēlēt savu iekšējo lomu – aizsargātāju un cīnītāju. Lai bērna personība veidotos pilnvērtīgi, jāļauj šādai vēlmei izpausties.
Kā bērnam paskaidrot, kas ir ierocis?
Pirms iegādājamies rotaļu šaujamo, būtu vēlams bērnam izskaidrot īstā ieroča funkcijas. Tātad – ar ieroci var aizstāvēt un nogalināt. Jāraugās, kādas ir bērna iegūtās zināšanas šajā jautājumā. Ja tikai no multfilmām, kur pierasts redzēt, ka nošautais pēc mirkļa atdzīvojas, visticamāk, dziļākai izpratnei vajadzētu parādīt arī kādus attēlus ar ievainotiem cilvēkiem un pastāstīt plašāk.
Būtiski jau pašā sākumā novilkt robežas, kas bērna uzvedībā, rotaļājoties ar ieroci, nav pieļaujams. Piemēram, vienojamies, ka uz cilvēku vai dzīvnieku ieroci vērst nedrīkst, labāk kopā izgatavot mērķi, uz ko var tēmēt. Bērnam jāiemāca nenodarīt pāri otram, kā arī neizpostīt vidi sev apkārt.
Robežu noteikšana palīdz bērnam sastrukturizēties, kā arī izprast labu un sliktu uzvedību.
Ja noteikumi netiek izrunāti, bērns pierod, ka uz otru drīkst dusmās vērst šauteni. Rezultātā, piemēram, bērnudārzā tas var izpausties ar pāri darīšanu citiem. Rotaļu ieroča atņemšana vai nepirkšana šajā gadījumā nebūs risinājums. Ja bērns vēlēsies, tad savā fantāzijā izdomās jebko, ar ko var šaudīties.
Vai ieroči var interesēt arī meitenes?
Vecākiem nevajadzētu brīnīties par meiteņu vēlmi šaudīties. Tas ir tikai stereotips, ka puišiem jāšaudās, bet meitenēm jāspēlējas ar lellēm. Katrā no mums mājo dažādas lomas. Pilnīgi dabiski, ja meitenē norit lomu maiņa no mātes mīlētājas uz māti aizsargātāju.
Vidējais vecums, kad bērniem varētu rasties interese par rotaļu ieročiem, ir trīs četri gadi. Tad arī vairāk sāk fantazēt, cenšas izprast un atveidot redzēto no dažādām situācijām televīzijā redzētā vai grāmatās uzzinātā.
Vai šāda aktivitāte var veicināt arī bērna attīstību?
Spēlējoties ar rotaļu ieročiem, bērns attīsta radošumu – sāk fantazēt un izdomāt, ar kādu tēlu vēlas identificēties. Lai labāk iejustos tēlā, varam palīdzēt bērnam arī pārģērbties. Tomēr vēlams bērnu neierobežot – lai viņš pats izvēlas, vai attiecīgajā spēlē grib būt ļaunais noziedznieks vai labais policists. Mazais apgūst arī cēloņu un seku saistību. Piemēram, ja es iešaušu brālim pa kāju, viņam sāpēs, bet, ja šaušu mērķī vai klucītim, viss būs labi.
Spēlējoties kariņos, bērns attīsta spēju ātri reaģēt, tas arī veicina izpratni par varas izjūtu. Es uzvarēju un tagad jūtos pārāks! Savukārt, spēlējot kariņus komandā, bērns apgūst prasmi sadarboties, veidot attiecības ar citiem, neuzspiest tikai savu viedokli. Attīstās arī strukturēta domāšana, jo stresa situācijās jāspēj pašam rast labāko risinājumu un pēc tam secināt, vai tā bija pareizi.
Komandas spēle dod sajūtu, ka, nenodarot pāri citiem, tu vari būt arī uzvarētājs.
Vecāki var rosināt izdomāt dažādus noteikumus – tas bērniem var palīdzēt pierast pie zināmas kārtības.
Savukārt skolas vecuma bērni var izmēģināt peintbolu. Tas neveicina vardarbību, bet palīdz koncentrēties, trenēt spēju būt uzmanīgam, vērīgam un iejusties komandā. Varam mest šautriņas, kas lieliski palīdz koncentrēties.
Vai šai aktivitātei ir ierobežojumi?
Vēlams pievērst uzmanību bērna uzvedībai. Ja līdz ar šaudīšanos viņam ir dažādas citas intereses, piemēram, patīk zīmēt, doties ārā, skatīties grāmatas, satraukumam nav pamata. Turpretī, ja mazais no rīta līdz vakaram tikai šaudās, viņu neizdodas ieinteresēt ar citām nodarbēm un, iespējams, ir arī vēlme skatīties vardarbīgas multfilmas, būtu jāaprunājas ar bērnu. Varam lūgt paskaidrot, ar ko viņam asociējas šaudīšanās un ko viņš jūt, to darot. Būtu jāmēģina izprast, kāds varētu būt cēlonis. Varbūt bērns iekšēji jūtas nedrošs un šādi aizsargājas, vai arī izjūt bailes no kaut kā.
