Rīga +22°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Aktrise LIENE un EGMONTS GĀLIŅI cenšas dzīvot zaļi, nu vismaz tik zaļi, cik nu tas ir iespējams. Gāliņu ģimene dzīvo Ikšķilē, vietā, kur pa mājas logu redzama rāmi plūstoša Daugava, bet virs galvas laiku pa laikam aiztrauc pa lidmašīnai. Viņi ir vecāki divus ar pusi gadus vecajai KATEI un pusgadu vecajam JĒKABAM.
Teātra mīļi Lieni vislabāk pazīst kā Aiju no Nacionālā teātra izrādē Aija. Egmonts ir mārketinga speciālists firmā «Oriflame».
Stāsta Liene: - To, ka jādzīvo zaļāk, ir ietekmējuši arī bērni. Kad Kate sāka rāpot, centos saprast, ko viņa apēdīs, liekot rociņas mutē Tad sapratu, ka viens no veidiem, ir izmantot sadzīvē tīrīšanas līdzekļus ar eko marķējumu, jo biju pārliecināta, ka tie bērnam pāri nenodarīs. Kad Kate sāka ēst to pašu ko mēs ar Egmontu, aizdomājos - cik veselīgi ir pārtikas produkti, ko ēdam?
Man ļoti patīk pārtikas produktus pirkt Ogres tirgū. Tad varu aprunāties ar zemniekiem un nogaršot to, ko gatavojos pirkt. Man ļoti garšo āboli. Kad gaidīju Kati, biju ļoti sašutusi, ka lielveikalos nav nopērkami Latvijā audzēti āboli. Cilvēki taču tos pirktu! Pirktu! Tagad gan situācija pamazām sāk uzlaboties. Arī savā dārzā iestādījām ābelītes un pagājušajā rudenī mums jau bija pirmā raža!
Kad viena eju pa Rīgu, īpaši nepievēršu uzmanību, cik smags ir gaiss, ko elpoju, cik trokšņaini brauc automašīnas un sabiedriskais transports. Bet, kad pilsētā esmu kopā ar bērniem, pēkšņi sāku ievērot, cik skaļi taurē mašīnas, cik piesārņots ir gaiss. Es vēlos bērnus no tā pasargāt. Kad atbraucu mājās un izkāpju no mašīnas, elpu ievelku dziļāk.
Ja man ir iespēja izvēlēties - braukt ar velosipēdu vai automašīnu, izvēlos velosipēdu. Diemžēl dzīves ritms ir tāds, ka gandrīz katru dienu jādodas uz pilsētu un tik tālu ar velosipēdu braukt nav racionāli.
Jēkabam lietojam vienreizējās autiņbiksītes ar eko marķējumu, jo tās, manuprāt, ir gan draudzīgākas bērna dupsītim, gan dabā sadalās. Lai gan tās nekompostēju, tomēr man ir pārliecība, ka tās lielajā atkritumu savākšanas vietā nepaliks mūžam kā milzu kaudze.
Par to, kāpēc Liene Gāliņa vairs nespēj domat un dzīvot citādi, lasi viņas emocionālajā stāstā žurnāla jūnija numurā!
Teksts - Edīte Valtere
Foto - ieva Andersone
