Rīga +14°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
No sešu līdz 14 gadu vecumam piena zobus nomaina «īstie», pastāvīgie.
Kustīgie zobiņi
Pastāvīgo zobu aizmetņi bērnam veidojas jau mammas puncī. Ja piena zobi nākuši kā «pēc grāmatas», arī ar pastāvīgajiem zobiem, visticamāk, problēmu nebūs.
Pastāvīgie zobi sāk nomainīt piena zobus piecu sešu gadu vecumā, un process turpinās līdz pat pusaudža gadiem. Šajā laikā izšķiļas divdesmit astoņi pastāvīgie zobi. Kā pirmie izaug sestie zobi (molāri). Tas notiek aptuveni piecu gadu vecumā, un tie nemainās. Tā dēvētie gudrības zobi var izaugt daudz vēlāk, to šķilšanās laiks ir individuāls.
Pastāvīgie zobi šķiļas pa pāriem, tiem jāšķiļas noteiktā secībā.Ja zobi mainās citādā kārtībā, nekā norādīts tabulā, jādodas pie zobārsta, lai noskaidrotu, kāpēc tā notiek.
Pirmā pazīme, ka drīz gaidāmi «īstie» zobi, – piena zobiņi sāk kustēties.Vispirms izkrīt pirmie apakšējie zobi, tad pirmie augšējie (secību skatīt tabulā). Kad zobiņš kustas, patīkami nav, taču to nevajag mēģināt izlauzt, jo tā var traumēt pastāvīgo zobu. Kad pastāvīgā zoba aizmetnis būs gatavs, lai sprauktos ārā, tas izspiedīs piena zobiņu no vietas, proti, jaunais zobs nospiedīs piena zoba sakni, tā atmirs, un piena zobs izkritīs. Visbiežāk kustīgais zobiņš izkrīt ēdot. Tad aptuveni viena divu mēnešu laikā parādās jauns zobs. Sākumā tas ir ass, ar rievainu maliņu, bet vēlāk «noslīpējas».
Vai pietiks vietas?
Lai pastāvīgajiem zobiem saglabātos vieta, jācenšas saglabāt visus piena zobus neizrautus,tāpēc regulāri jāpievērš uzmanība to veselībai un higiēnai. Ja kādu piena zobiņu tomēr nākas izraut, blakus esošiem zobiem vietas pietiek. Žoklī vietas var pietrūkt tam pastāvīgajam zobam, kas aug izrautā vietā. Visbiežāk tā notiek ar ceturtajiem un piektajiem zobiem.
Pastāvīgie zobi ir lielāki par piena zobiem, tāpēc tiem vajadzīgs vairāk vietas. Ieguvēji ir bērni, kuriem starp piena zobiņiem bijušas spraudziņas. Savukārt, ja piena zobiņi auguši cieši cits pie cita, pastāvīgajiem zobiem vietas var pietrūkt. Taču, kamēr bērns mācās pirmajās klasēs, par to uztraukties nevajadzētu, jo bērna žoklis turpina augt. Iespējams, ar laiku vieta pastāvīgajiem zobiem radīsies. Ja tā nenotiek, tie var augt šķībi. Kad zobs izaudzis, tas glīti ierindojas starp pārējiem, pretējā gadījumā jādodas pie ortodonta, lai regulētu sakodienu. Īsto brīdi, kad jādodas pie ortodonta, zobārsts garām nepalaidīs, ja vien redzēs bērnu vismaz divas reizes gadā (tik bieži vajadzētu apmeklēt zobārstu pat tad, ja nekas nekait!).
Ja piena un pastāvīgo zobu aizmetņi izvietojušies nevis viens zem otra, bet gan divās paralēlās rindās, tā aug arī zobi. Tad gan jādodas pie zobārsta, lai piena zobus izrautu. Ar laiku īstie zobi ieņem atbrīvotās vietas un veidojas pareizs sakodiens.
Saudzīgi!
Kad pastāvīgie zobi tikko iznākuši, tie vēl nav nobrieduši, tāpēc īpaši jāuzmanās, lai tos netraumētu.Pastāvīgie zobi un to saknes turpina nobriest divus trīs gadus pēc izšķilšanās.
Daudziem bērniem pastāvīgie zobi sākumā ir nedaudz izvirzīti uz priekšu, lūpas tos nenosedz. Lai zobus pasargātu no iespējamās traumas sporta nodarbību, piemēram, hokeja, daiļslidošanas, futbola un cīņas sporta veidu, laikā, ieteicams izmantot īpašas zobu aizsargkapes. Tās tiek izgatavotas katram bērnam individuāli.
Konsultē DANA ROMĀNE, bērnu zobārste, Stomatoloģijas institūta, Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas katedras asistente.
Teksts: Edīte Valtere
