Rīga +11°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Aivis Dadeiks,Veikala 220 tirdzniecības menedžeris.
«Veļasmašīna vienā standarta mazgāšanas ciklā patērē 1 kilovatu elektrības, bet veļas žāvētājs vienā reizē patērēs 2–2,5 kilovatus. Bieži vien cilvēki lūkojas pēc īpaši ekonomiskiem žāvētājiem, taču tie parasti ir pāris simtus dārgāki. Labāk vispirms parēķināt, vai dārgais žāvētājs tiešām atmaksāsies, jo var gadīties, ka starpības summu atpelnīsiet tikai pēc vairākiem gadiem.»
Kā tas darbojas?
Ir žāvētāji, kam durvis ir necaurredzamas, izgatavotas no plastmasas vai metāla, bet jaunākie veļas žāvētāju modeļi vizuāli ir ļoti līdzīgi veļasmašīnām – aptuveni tāda paša izmēra, ar stiklotām, apaļām durtiņām un pāris pogām, kam visapkārt aprakstītas dažādas programmas. Arī mehānisms ir līdzīgs kā veļasmašīnai, tikai žāvētājam ir lielāka bāka (arī durvis ir lielākas). Darbības princips ir šāds: caur bāku plūst silts gaiss, veļa griežas un žāvējas.
Veļasmašīna nu jau kļuvusi par teju pirmās nepieciešamības preci mājās, bet žāvētājs joprojām ir zināmā luksusa statusā un arī dārgāks par veļasmašīnu.
Šur tur vēl atrodami žāvētāji, kas mitrumu izpūš gaisā – šiem modeļiem vajadzīgs izvads uz ventilācijas kanālu, pa kurieni mitrumu izvada laukā. Šie žāvētāji gan ir lētāki, taču nepieciešama minētā izvada ierīkošana, kas ne visos mājokļos iespējama (skurstenis nederēs!), turklāt tas arī prasa līdzekļus, tāpēc jāparēķina, kas sanāk izdevīgāk. Krietni plašāk izplatīti kondensācijas tipa žāvētāji, kas mitrumu savāc speciālā nodalījumā – kad tas ir pilns, mašīna dod ziņu, un tad saimniekam kastīte jāiztukšo, proti, jāizlej.
Zini!
Svarīgs darbiņš ir pēc katras žāvēšanas iztīrīt žāvētāja filtru. Tas parasti iemontēts žāvētāja durtiņu apakšējā daļā, un tajā labi redzams, cik daudz visādu pūku un diedziņu atdalījies no veļas. Žāvējot veļu uz auklas, šis interesantais fakts mums paliek neredzams, jo visi sīkie puteklīši aiziet pa vējam vai nokrīt uz grīdas.
Labās īpašības
- Veļu žāvētājā var izžāvēt pavisam sausu, nebūs jākarina apģērbi uz auklām, statīviem, radiatoriem. Mājoklis izskatīsies glītāks un sakārtotāks!
- Pēc pabūšanas žāvētājā audumi kļūst mīksti un gaisīgi, gluži kā svaigā gaisā žāvēti.
- Daudzi apģērbi pēc žāvēšanas mašīnā nebūs jāgludina, jo par to parūpēsies speciālas programmas.
- Iespēja ietaupīt laiku (īpaši ziemas mēnešos, kad ārā ir pārāk mitrs drēbju žāvēšanai) – uz auklas drēbes žūs dienu vai divas, bet žāvētājā vien divas stundas!
Trūkumi
Tiktāl viss būtu jauki, taču žāvētāji nav tās lētākās ierīces. Moderns veļas žāvētājs ar vārdu vidēji maksā no 500 līdz 800 eiro. Protams, var nopirkt arī lētākus modeļus (200–300 eiro), taču bieži vien tie patērē vairāk elektrības. Dārgākie modeļi žāvē saudzīgāk, tiem ir vairāk programmu un funkciju, taču katram jāskatās pēc iespējām un vajadzībām – nav vērts pirkt dārgu mašīnu, ja no tās piedāvātajām ekstrām izmantos vienu universālo programmu.
Dažādas programmas
Svarīgākais ir noskaidrot, kādas kuram modelim ir programmas. Tās paredzētas dažādiem apģērbiem – ir programma tikai džinsiem, ir smalkai zīda veļai un vilnas izstrādājumiem. Tomēr tas nenozīmē, ka jāsakrāj visi netīrie džinsi un tad jāmazgā un jāžāvē tikai tie. Lielākoties žāvētājiem ir arī universālas žāvēšanas programmas – tāpat kā veļasmašīnā, var salikt kopā dažādu audumu apģērbus. Piemēram, džinsus, trikotāžas džemperīšus un kokvilnas krekliņus.
Ir arī žāvētāji ar tvaika funkciju – tas nozīmē, ka vienu reizi uzvilktus apģērbus, kas nav netīri, bet, piemēram, piesūkušies ar kādu smaku, var izžāvēt ar tvaiku, kas vienkārši atsvaidzina drēbes. Vienlaikus tvaiks darbojas arī kā gludeklis, noņemot apģērbam burzījumu.
Žāvētājā var žāvēt ne tikai apģērbus, bet arī apavus – protams, ne jau ādas zābakus, bet, piemēram, sporta apavus. Galvenais pirms tam rūpīgi izpētīt ražotāja norādes.
Ekonomē vietu vannasistabā!
Jārēķinās, ka veļas žāvētājs nebūs mazāks par standarta izmēra veļasmašīnu. Veļasmašīnu klāstā var atrast arī nelielas mašīnas, kas aizņem mazāk vietas, bet žāvētāji savas tehniskās uzbūves dēļ ir pieejami tikai standarta izmērā, kur augšējā virsma ir vidēji 60 × 60 cm. Tomēr viena iespēja ekonomēt vietu vannasistabā tomēr ir – proti, ja mājās ir standarta veļasmašīna, žāvētāju var uzmontēt uz tās. Šāds risinājums ir ērts gan no vietas taupīšanas viedokļa, gan praktiski, jo izmazgāto veļu var uzreiz salikt žāvētājā.
Pieredze
Inese Rozentāle, triju bērnu māmiņa Rīgā:
«Mūsu ģimenē Electrolux veļas žāvētājs uzticami kalpo jau vairākus gadus, un nu jau nemaz nevaru iedomāties, kā varēju bez tā iztikt. Bet agrāk par žāvētāja nepieciešamību aizdomājos ikreiz, kad ar izmazgātās veļas bļodu rokās smagi kāpu uz otro stāvu – mums mājās bija tā iekārtots, ka veļasmašīna atradās pirmajā stāvā, bet karināšana un žāvēšana notika otrajā.
Vēl par žāvētāju mēdzu pasapņot reizēs, kad kādam bērnam kaut kur pēkšņi bija jādodas un vajadzēja tīras drēbes, vai arī – rītdien jālido ceļojumā, bet tā nu sanācis, ka lielākā daļa apģērbu stāv netīrās veļas grozā… Taču no žāvētāja iegādes mani ilgi atturēja priekšstats, ka apģērbi tajā mašīnā neglābjami saburzās. Un tieši šis mans pieņēmums vēlāk izrādījās pilnīgi nepareizs, jo – nekā tamlīdzīga!
Teikšu godīgi, ka gludekli pa šiem gadiem esmu lietojusi vien, vīram kreklus gludinot.
Un pat tad ne vienmēr, jo ir tāda speciāla žāvēšanas programma, pēc kuras daudzus kreklus var arī negludināt! Katrā ziņā par žāvētāju varu teikt tikai labus vārdus.
Lai vannasistabā ekonomētu vietu, mūsu žāvētājs ir uzmontēts uz veļasmašīnas – tas ir patiešām ērti, izmazgātā veļa nekur vairs nav jānes. Lai arī programmu žāvētājam ir daudz, visbiežāk lietoju vienu – tādu kā universālo, kas paredzēta dažādiem apģērbiem un drēbes žāvē aptuveni divas stundas. Pērkot žāvētāju, iesaku noskaidrot visu par programmām, kā arī svarīgo faktu par elektrības patēriņu, kas dažādiem modeļiem atšķiras.»
Iveta Troalika, žurnāliste:
«Ar veļas žāvētāju iepazinos, kad biju bērna kopšanas atvaļinājumā, auklējot meitiņu. Mammas jau zina, kādi drēbju kalni reizēm gadās, kad mājās ir mazs bērniņš – te autiņā sūce, te krekliņš ar biezeni noliets, tad vēl visi tie mazie dvielīši un priekšautiņi… Tas bija ļoti mainīgs pavasaris, kad reizēm mēs paguvām izbaudīt spožu sauli un stipru lietusgāzi ar pāris stundu intervālu, un tā es ar savām veļas bļodām cirkulēju no mājas uz veļas auklu dārzu un tikpat bieži – tikai daudz steidzīgākā solī –no dārza atpakaļ uz māju ar vēl neizžuvušajām drēbēm. Toreiz par mani apžēlojās kaimiņiene – kundze, no kuras mēs īrējām pusmāju un ar kuru dalījām gan dārzu, gan veļas auklas. Viņa iedeva savas garāžas atslēgu, aicinādama, kad vien vēlos, izmantot viņas veļas žāvētāju.
Tas varbūt izklausīsies pārspīlēti, bet toreiz tiešām veļas žāvētājs ļoti uzlaboja manu ja ne dzīvi, tad ikdienu noteikti – kas būtībā ir viens un tas pats.
Vairs nekādas bļodu staipīšanas šurpu turpu, turklāt daudzas drēbes, ja tās uzreiz vēl siltas izņem no žāvētāja un ar roku nogludina, izskatās kā tikko gludinātas. Un cik mīkstas!
Piemēram, dvieļi ir tik pūkaini kā viesnīcās. Arī velkot meitai mugurā maigos kokvilnas bodijus un frotē pidžamiņas, kur katra pūciņa izpūsta, es domāju, cik forša lieta tomēr tāds veļas žāvētājs.
Tagad mēs dzīvojam paši savā mājā, un, kad pirkām veļasmašīnu, bija skaidrs, ka vienlaikus pirksim arī veļas žāvētāju. Mūsējais ir visai vienkāršs Vedette žāvētājs bez īpašām programmām, tikai ar taimeri, un par šo modeli mēs samaksājām 300 eiro. Arī elektrības rēķinā nekādas dramatiskas izmaiņas neesam novērojuši, lai arī žāvētāju ziemā izmantojam gandrīz ik dienu. Protams, saulainā laikā es labprāt veļu izžauju laukā, jo palagi, kas žuvuši saulē un vējā, tomēr smaržo pavisam citādi.»
