Rīga +11°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas īsti ir komposts?
Komposts ir augsnes organiskais ielabošanas līdzeklis, kuru pievieno augsnei, lai saglabātu un uzlabotu tās fizikālās un ķīmiskās īpašības un/vai bioloģisko aktivitāti. Kompostu iegūst, kompostējot bioloģiski sadalāmos atkritumus. Komposta veidošana ir lielisks veids, kā atbrīvoties no tā sauktajiem zaļajiem atkritumiem dabai draudzīgā veidā, turklāt to pēc tam var izmantot dārza zemes ielabošanai.
Ainavu arhitekte un daiļdārzniece Dace Lukševica stāsta, ka kompostu var veidot visu gadu neatkarīgi no laikapstākļiem. Vasarā tajā var likt nopļauto zāli un nezāles, rudenī lapas, bet pavasarī iegūt veselīgu augsni, kurā iestādīt, piemēram, tomātus.
Par kompostu ir arī jārūpējas. Rudenī, kad dārzs novākts un ir zināms, ka ziemā komposts netiks izmantots, tas ir rūpīgi jāapklāj ar lapām jeb jāieziemo. Vislabāk izvēlēties mīkstas lapas – lazdu vai kļavu. Ozola lapas nederēs, jo tās ir pārāk cietas. Tāpat nevajadzētu izmantot skujas (jo tās lēnām sadalās) un skujkoku skaidas. Ja ir pieejama lapu koku šķelda, tad tā gan būs lieliska alternatīva komposta pārziemināšanai.
Vislabāk – siltumnīcā
Ja īpašumā ir siltumnīca, tad ziemā tā ir labākā vieta, kur veidot kompostu. Ja siltumnīcas grīda nav veidota no bruģa, tad kādā no jau esošajām dobēm jāizrok bedre – pilnībā pietiks ar vienu metru lielu platību –, un šajā bedrē attiecīgi visu ziemu var likt organiskos atkritumus. Tā kā siltumnīcā esošā zeme katru sezonu ir jāmaina, tad tajā esošais komposts ir lieliska alternatīva – to sastrādā ar kūdru un melnzemi, un var stādīt gan tomātus, gan gurķus.
Komposta izmantošanai ziemā gan ir viena ēnas puse. Ja tas atrodas ārā, tad visi organiskie atkritumi sasalst un nevienam dzīvniekam nav aktuāli. Siltumnīcā ir citādi – to var sākt apciemot tādi nelūgti viesi kā žurkas. Tiesa gan, tās nāks paviesoties tikai tad, ja komposta tuvumā ir vistu kūts vai kāda cita dzīvnieku novietne. Pilsētas apstākļos žurkām jūsu komposts diezin vai būs aktuāls.
Āra komposts
Ja ziemā tiek izmantots āra komposts, tad visam tam, ko pa ziemu sakrājam kaudzē, vislabāk ir likt virsū kādu papildu kārtu ar labi sedzošu materiālu, kas ātri noārdās. Tā kā pavasarī zāle vēl netiek pļauta, tad ļoti laba alternatīva ir pēc zāliena aerācijas iegūtie zaļie atkritumi, kas visam, kas ir apakšā, palīdz ātrāk satrūdēt.
Vislabāk āra kompostu ierīkot zemē izraktā bedrē, izveidojot tam, piemēram, dekoratīvu koka sētiņu.
Vispareizāk kompostu veidot divās un pat trīs atsevišķās kaudzēs. Kad otrā vai trešā kaudze jau sakrāta, pirmā ir pārstrādājusies veselīgā un bagātīgā melnzemē, ko var izmantot puķu stādīšanai, siltumnīcai vai vienkārši augsnes ielabošanai.
Palīdzes sliekas
Ja pagalmā nav tik daudz vietas, lai izveidotu vismaz divas komposta novietnes, tad ātrākai komposta pārstrādei var izmantot Kalifornijas sarkanās sliekas. Sliekas ielaiž dzīvot kompostā, un tās dara savu darbu – ļoti īsā laika periodā saražo biomasu. Tā kā šīm sliekām nepatīk melnzeme, tad nav jāuztraucas par to, ka tās varētu pamest komposta kaudzi.
Vasarā tās labprātāk pārtiks no pļautas zāles un lapām, tomēr ziemā pārstrādās arī pārējos organiskos atkritumus. Audzētāji šīs sliekas parasti tur īpašos apstākļos – noteiktā temperatūrā un mitrumā –, bet tas tikai tāpēc, lai tās spēj saražot pietiekami lielu biomasu. Komposta gadījumā pietiek ar vienu sauju slieku, lai tās visa gada garumā varētu darboties.
Ja kompostā ir sliekas
- Ja kompostā tiek ielaistas Kalifornijas sarkanās sliekas, tad ir svarīgi atcerēties, ka tam jāatrodas labi noēnotā vietā.
- Vasaras karstumā komposts obligāti jālaista.
- Rudenī komposts jānosedz, lai sliekām ir siltāk, tomēr par to, ka sliekas varētu nosalt, nevajag satraukties, jo tās pašas atradīs siltāko vietu, kur pārziemot. Galvenais – nebērt kompostā pelnus, jo tie ir ļoti sārmaini.
Der zināt!
Kompostu var pabarot arī ar kādu speciālo mēslojumu, lai tas ātrāk pārstrādājas. Šādi līdzekļi ir nopērkami gandrīz visos dārzniecības veikalos. Vispopulārākās ir granulas. To sastāvā ir dabiskie mikroorganismi, kas paātrina organisko vielu sadalīšanos un samazina nezāļu sēklu daudzumu kompostā.
Populārākie raksti
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
