FOTO: Kas kaiš manai tūjiņai? Biežākās tūju slimības, kaitēkļi un to apkarošana

Biežākās skuju slimības

Tā kā daudzu slimību nosaukumi vēl nav latviskoti, lietošu latīniskos.

Phomopsis sp.

Izraisa zaru iedegas un vēzi, pārsvarā inficējot jaunos dzinumus, kas tievāki par 8 mm. Infekcija izplatās visas sezonas laikā. Dzinuma gals virs inficēšanās vietas parasti atmirst, turklāt robeža starp veselo un slimo zara daļu visbiežāk ir krasi izteikta. Inficēšanās notiek pavasarī no iepriekšējā gadā inficētajiem dzinumiem.

Ja ilgstoši saglabājas mitri laikapstākļi, slimība izplatās straujāk. Tās pazīmes vispirms parādās jauno dzinumu galos uz jaunajām skujām. Dažu dienu laikā pēc inficēšanās tām parādās mazi, dzeltenīgi plankumi, kas vēlāk kļūst sarkanbrūni. Tūjas vainagā vienlaikus var novērot gan slimās brūnganās skujas, gan veselīgās zaļās.

Kā ierobežot?

• Izvēlies piemērotu vietu tūju stādīšanai – augsnei jābūt ar labu drenāžu.
• Kopjot izvairies no mehānisku bojājumu radīšanas.
• Slimos zarus nekavējoties izgriez un iznīcini.
• Tūjas apgriez tikai sausā laikā, pēc katra auga apgriešanas dezinficē šķēres ar spirtu.
• Augus laisti ar aprēķinu, lai līdz vakaram skujas nožūtu.

Pestalotia sp.

Parasti uzbrūk novājinātiem kokiem. Sausums, pārlieks mitrums, nepietiekams mēslojums un apgaismojums, kaitēkļu bojājumi, sals, apgriešana, mehāniski bojājumi un citi faktori kokiem var izraisīt stresu, kura ietekmē tie kļūst daudz uzņēmīgāki pret slimībām. Slimības izplatību veicina mitri laikapstākļi, kādos ar sporu palīdzību tiek inficēti jaunie tūju dzinumi.

Slimība bojā atsevišķas zaru daļas vai visu zaru – lapotnes brūnē, un uz mizas parādās nekroze. Skujas vispirms kļūst dzeltenīgas, vēlāk brūnas. Bieži dzeltēšana novērojama no zara gala. Uz bojātajiem audiem melnu punktiņu veidā novērojams liels skaits sēnes augļķermeņu. Mitrā laikā bojātās skujas un zari pārklājas ar tumši pelēku apsarmi, ko veido sēnes micēlijs. Infekcija saglabājas inficētajās augu atliekās un inficēto zaru mizā.

Kā ierobežot?

• Sagādā tūjām labvēlīgus augšanas apstākļus, tās regulāri laistot un mēslojot.
• Izvairies no mehānisku bojājumu radīšanas un tūju apgriešanas ilgstoši mitrā laikā, jo tādā ļoti labi lido sporas un inficē dzinumus. Negriez arī ilgstoša sausuma periodos, kad augi novājināti.
• Ja slimība jau konstatēta, sausā laikā regulāri izgriez un uzreiz sadedzini bojātos zarus, tā tiks samazināta infekcijas izplatība.

Kabatina sp.

Izraisa viengadīgo dzinumu galu kalšanu. Infekcijas avots ir inficētie zari, no kuriem sēnes sporas izplatās lietus un laistīšanas laikā, augos tās iekļūst caur sīkiem mehāniskiem bojājumiem.

Primārā inficēšanās notiek rudenī, bet bojājumi parādās agri pavasarī. Iepriekšējā gada dzinuma gals apmēram 5–15 cm garumā kļūst gaiši zaļš vai dzeltenīgi brūns, vēlāk, infekcijai pieņemoties spēkā, sarkans vai dzeltens, un beigās tas nokalst. Pazīmes viegli sajaukt ar ziemas sala bojājumu, kā arī ar Phomopsis sp. bojājumiem.

Inficēšanās ar Phomopsis sp. notiek vēlā pavasarī, kad parādās jaunie dzinumi ar sulīgām, nenobriedušām skujām.

Kad skujas nobriest, tad inficēties ar Phomopsis sp. vairs nevar. Savukārt Kabatina sp. – tieši pretēji – inficē nobriedušas skujas rudenī vai nākamajā pavasarī.

Kā ierobežot?

• Sausos laika apstākļos izgriez un sadedzini bojātos zarus. Izvairies no mehānisku bojājumu radīšanas kokiem mitrā laikā, kad var lidot slimības sporas.
• Nodrošini augiem sabalansētu mēslošanu un mitruma režīmu, izvairoties no pārmēslošanas un augu virspusējas laistīšanas vakarā, kad augi uz nakti paliek mitri.

Didymascella Thujina 

Bojā skujas un zarus, īpaši jaunām tūjām. Vairāk tā skar apakšējos zarus, īpaši blīvos stādījumos, kur vāji cirkulē gaiss un lapotne ilgāk saglabājas mitra. Jaunos neliela auguma blīvos stādījumos slimība var bojāt visu augu. Sporas izplatās no maija līdz oktobrim, tās ir izturīgas pret izžūšanu. Tās, kas uz skuju virsmas nonākušas rudenī, var sākt dīgt tikai nākamajā pavasarī.

Vēlā pavasarī vai vasaras sākumā skujas kļūst dzeltenīgas, vēlāk brūnas. Uz tām attīstās lieli, ovāli brūnmelni sēnes augļķermeņi. Parasti uz skujas ir viens augļķermenis, retos gadījumos – divi vai trīs. Augļķermeņi, kad tie ir atbrīvojušies no visām sporām, nokrīt, atstājot caurumu, kas maldīgi liek domāt par kaitēkļu bojājumu. Bojātās skujas visu ziemu var palikt uz zariem un nenobirt. Smagas infekcijas gadījumā skujas masveidā nobrūnē un bojā aiziet viss zars.

Tūjas vecumā līdz 4–5 gadiem slimības dēļ var aiziet bojā pilnībā.

Kā ierobežot?

• Nestādi tūjas vietās ar sliktu gaisa cirkulāciju.  
• Slimības skartos zarus sausā laikā izgriez un sadedzini.

Sphaeropsis sp.

Tūjām, kurām jau ir vāja imunitāte, spēj inficēt jaunās zaļās, sulīgās skujas un dzinumus. Vecāki koki tiek vairāk bojāti, jo slimības sēne veidojas veco čiekuru audos. Jaunās tūjas, kas vēl neražo čiekurus, slimība inficē tikai tad, ja tās aug cieši blakus vecākām. Sēne pārziemo koksnaino dzinumu mizā, uz skujām, čiekuros vai uz zemes. Mitrā laikā no agra pavasara līdz vēlam rudenim sporas ar vēja un lietus šļakatu palīdzību izplatās tālāk.

Masveida inficēšanās notiek no pavasara vidus līdz beigām, kad jaunie dzinumi ir slimību visieņēmīgākie.

Tas ir īss periods no pumpuru plaukšanas līdz brīdim, kad skujas sasniedz pusi no sava garuma. Otrā gada čiekuri arī ir ļoti ieņēmīgi, bet to ieņēmības periods sākas vēlāk un sezonā izstiepjas garāks.

Siltā laikā simptomi parādās 3–4 dienas pēc inficēšanās. Visbiežāk pirmie un nopietnāk tiek bojāti apakšējie zari. Dažreiz infekcija koka vainagā var izpausties atsevišķos nelielos laukumos vai pat vienā koka pusē. Mitros pavasaros zariem visā kokā var nobrūnēt gali. Brūnēšana vispirms parādās pie skuju pamatnes, attīstoties tā virzās uz skuju galiem. Inficētās skujas visbiežāk aiziet bojā, kad tās sasniedz pusi vai trīs ceturtdaļas no sava normālā garuma. Parasti visas skujas, kas attīstās uz inficētā zara, iet bojā. Vecākiem, jau nokaltušiem zariem miza ir tumši brūna, koksne – pelēka vai zilmelna.

Kā ierobežot?

• Nodrošini tūjām optimālus augšanas apstākļus – sabalansēti mēslo un sausā laikā laisti, kā arī apgriez tikai sausā laikā.
• Ja slimība kokus jau skārusi, sausā laikā izgriez un sadedzini visus bojātos zarus. Izvāc arī uz zemes nobirušos čiekurus un zariņus. Griešanas instrumentus bieži dezinficē.

Nākamā lapa

Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.