Rīga 0°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Meksikā skaistulei trūkst elpas
«Vēl nespēju adaptēties pie Latvijas laika joslas. Ceļos trijos dienā, bet eju gulēt uz rīta pusi. Iet grūti,» laimīgi atgriezusies mājās no divu nedēļu ceļojuma uz Meksiku, PDz atzīst skaistumkopšanas speciāliste Juta Valdmane.
Uz tālo zemi viņa devās kopā ar draugu Juri, kurš dzīvo ASV. «Mūsu galvenais ceļojuma mērķis bija draugu kāzas netālu no Mehiko, taču mēs braucienu kombinējām ar atpūtu, lai varētu apskatīt arī šo to no Meksikas,» stāsta Juta.
«Gribēju ātrāk aizlidot arī tāpēc, lai pagūtu adaptēties – Latvijai un Meksikai tomēr ir septiņu stundu laika starpība. Ja aizlidotu pa taisno uz svinībām, droši vien pie kāzu galda gulētu,» spriež viņa.
Meksikā Juta bija jau otro reizi. «Pirmajā reizē biju citā Meksikas galā – tuvāk Kankūnai, kur ir skaistās Karību jūras pludmales. Bet tagad devos uz Meksikas galvaspilsētu Mehiko, kas atrodas gandrīz 2500 metru virs jūras līmeņa. To var just staigājot, runājot – burtiski trūkst elpas,» skaidro viņa.
«Mēs, kas nākam no Baltijas reģiona, neesam pieraduši pie dzīves tik retinātā gaisā.
Vietējiem gan elpošana nesagādā grūtības. Piemēram, ļoti daudzi Mehiko iedzīvotāji maskas nēsā arī uz ielas.
Tikmēr mēs pat bez maskām knapi elpojām,» smejas Juta. Viņa atzīst, ka Meksikā Covid-19 pandēmiju dažkārt uztver pārspīlēti.
«Visās malās viņi spiež rokās dezinfekcijas līdzekli. Piemēram, mēs – vesela karavāna – braucām iekšā kādā pilsētā, un meksikāņi visas mašīnas apspricēja ar dezinfekcijas līdzekli. Viņi domā, ka ar riepām var ievest vīrusu. Tas bija amizanti,» atminas Juta.
Mirušo piemiņas dienā dzīro uz nebēdu
Viens no spilgtākajiem iespaidiem ceļojumā Jutai bija meksikāņu mirušo piemiņas dienas svētki. «Tas nav gluži tas pats, kas Halovīns kaimiņzemē Amerikā. Meksikāņiem šie svētki sākas 31. oktobrī un beidzas 2. novembrī. Un tās ir īstas dzīres ar bagātīgi klātiem galdiem, krāšņi rotātiem altāriem, svecēm. Nekur citur pasaulē nenotiek tik krāšņi kapusvētki,» sajūsmināta ir Juta.
Šai dienai pāris bija gatavojies rūpīgi. «Laikus sagādājām tērpus. Juris savu atrada internetā, un tas bija kādas trīs reizes dārgāks nekā mans, kurš tika speciāli šūts. Uz vietas Meksikā atradām arī grimētāju. Vienīgais – jau vakara vidū jutu, ka man šausmīgi velk seju. Kad noņēmām grimu, secinājām, ka mums abiem ir ķīmiskais apdegums. Mums pat āda nonāca nost,» pukojas Juta.
Kāzas kā meksikāņu seriālā
Jutas un Jura draugu kāzu ceremonija notika Meksikas pilsētā San Miguel de Allende. «Manuprāt, tā ir skaistākā pilsēta šajā valstī. Ne velti tā iekļauta UNESCO pasaules mantojumu sarakstā. Pilsēta ir sakopta – tik tīra kā Latvija! Jo citādi Meksika nav tā tīrākā valsts pasaulē,» secina Juta. Viņa norāda, ka šo pilsētu iecienījuši bagātnieki.
«Mājas tur maksā vismaz miljons ASV dolāru, ne lētāk,» pārliecināta daiļava.
Kāzu svinības sākās jau divas dienas pirms oficiālās ceremonijas. «Mums Latvijā kāzu ballīte notiek pēc sarakstīšanās, taču tur viss ir otrādi. Meksikā laulāšanās sākās ar iepazīšanās ballīti, tad ir kāzu ģenerālmēģinājums, tikai pēc tam – īstās kāzas. Un visās šajās trīs dienās viņi kārtīgi ballējas. Ļoti izturīga tauta,» smejas Juta, atzīstot, ka draugu laulības viņai savā ziņā atgādinājušas meksikāņu seriālos redzētas greznu kāzu ainas.
Prezidents atvainojas policistu vietā
Ceļojuma laikā Jutai gadījušies arī nepatīkami starpgadījumi. «Kad ar vienu Jura draugu un suni ar auto devāmies uz kāzu norises vietu, mūs apturēja kārtībsargs. Policists brauca garām ar motociklu un pamanīja, ka automašīnā uz aizmugurējā sēdekļa ir milzīga soma. Viņš laikam saprata, ka esam tūristi, uz kuru rēķina varētu iedzīvoties,» piedzīvoto atstāsta Juta.
«Policists pēkšņi mums paziņoja, ka tik liela soma uz aizmugurējā sēdekļa nedrīkst stāvēt, un teica, ka būs jāmaksā sods. Viņš arī apgalvoja, ka esam pārsnieguši ātrumu, lai arī Juris brauca pat lēnāk, nekā atļauts. Policists skaidroja, ka tālāk mēs nevarot braukt, jāgaida tiesa, kura izlems par soda apmēru.
Viņš bija gatavs gan pievērt acis par notikušo, ja samaksājam 150 ASV dolārus. Lai paspētu uz kāzām, nekas neatlika, kā samaksāt.
Interesantākais, kāzinieku vidū bija vēl četri cilvēki, ieskaitot pašu līgavaini, kurus tieši tāpat bija apturējusi policija un pieprasījusi maksāt,» teic Juta un piebilst: «Starp citu, kad Juris lidoja uz mājām Ņujorkā, viņam lidmašīnā blakus rindā sēdēja Meksikas prezidents. Mans puisis ar prezidentu uztaisīja selfiju un, protams, izstāstīja arī par mūsu starpgadījumu uz Meksikas lielceļa. Prezidents ļoti atvainojās, atzīstot, ka valstī ir diezgan liela korupcija.»
Naktīs apkārt labāk nevazāties
Pēc Jutas teiktā, Meksikas vidiene nav joka lieta, tur jābūt uzmanīgam.
«Protams, ir pilsētas, kas tūristiem ir samērā drošas, ja vien nevazājas pa naktīm apkārt. Bet vispār Meksikā jātur acis un ausis vaļā. Piemēram, braukt naktī ir īsts izaicinājums,» zina teikt Juta. Viņa ar savu draugu pa valsti pārvietojās īrētā automašīnā.
«Meksikāņi ir tādi paši kā spāņi. Viņi nekur nesteidzas.
Lai noīrētu mašīnu, mums bija vajadzīgas divas trīs stundas, līdz meksikāņi izčammājas.
Mums todien bija paredzēts no Mehiko aizbraukt līdz Oaksakai. Tur var nokļūt piecās stundās, taču briesmīgās satiksmes dēļ mēs braucām astoņas, un divas pēdējās – pa pilnīgu tumsu.
Pirmkārt, bija jābrauc pa kalnu serpentīnu, kur ir tikai viena josla vienā virzienā un nekāda apgaismojuma. Otrkārt, tajā reģionā noziedzība ir milzīga. Mani Juris jau laikus bija pabrīdinājis, ka uz lielceļa naktī var gadīties jebkas – var aplaupīt, izmest no mašīnas, izģērbt… Jebko! Paldies Dievam, ar mums nekas nenotika,» stāsta Juta, un uzsver, ka vispār runas par noziedzību Meksikā nav tikai šausmu stāstiņi.
«Pavisam nesen uz tā paša ceļa, kur braucām, tumsā tika apturētas vairākas automašīnas. Cilvēki, bruņoti ar automātiem, pienāca un teica: «Redzēji, mums ir jauns policijas postenis. Negribi ziedot?» Un paņēma no cilvēkiem visu, kas vien bija vērtīgs, sākot ar rotaslietām un beidzot ar apģērbu. Tāpēc mans ieteikums, ja vēlaties doties uz Meksiku, neņemiet līdzi nekādas dārgas somas, pulksteņus vai rotaslietas. To visu atstājiet mājās. Meksika nav īstā vieta, kur dižoties ar savu pārticību.»
