Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Zvēri dzīvojas Latvijas izmēra parkos
Kādreizējais Latvijas Radio ģenerāldirektors ģeogrāfs Dzintris Kolāts nesen iznākušajai dabas pētnieka Deivida Atenboro grāmatai Dzīve uz mūsu planētas sarakstījis pēcvārdu, sevi dēvēdams par ceļotāju. Tas arī atbilstot viņa būtībai un šā brīža interesei gan par vietējiem, gan svešu zemju ļaudīm, dabu, klimatu, leģendām un dzīves līmeni. Pagājušā gada nogalē viņš ar vēl 14 domubiedriem devās uz Tanzāniju – vienu no Austrumāfrikas valstīm, kas ir bagāta ar dzīvniekiem, dabas skatiem un sociālo daudzveidību.
«Tas man bija jau 11. ceļojums pa Āfriku. Jāsaka, ka Tanzānija atrodas relatīvi drošā reģionā. Ceļojuma laikā aplūkojām mazāk populārus, bet iespaidīga lieluma nacionālos parkus, bet noslēgumā divas dienas pavaļojāmies pietiekami labā kūrortā Indijas okeāna krastā,» par pieredzēto stāsta Dzintris.
Tanzānijā dabas pētnieki bijuši Ruahu un Selus Nacionālajos parkos, kuru platība ir tikpat liela kā Latvija, kā arī nedaudz mazākajā Mikumi parkā.
«Apskatījām ne tikai zvērus, pa ceļam novērojām, kā cilvēki dzīvo, kā strādā, no kā pārtiek. Braucām pa ļoti specifiskiem Āfrikas ceļiem ar milzīgiem sastrēgumiem. Ja mēs Rīgā errojamies par sastrēgumiem, tad tie nestāv blakus turienes korķiem. Tur ir pilns ar pārkrautām fūrēm, kas ik pa laikam iekļūst satiksmes negadījumos. Apvedceļi atgādina sliktus lauku ceļus, kur nemitīgi cits citu vēl cenšas apdzīt,» tā Dzintris.
Čūsku dēļ apkārt nedauzās
Stāstot, kādus brīnumainus dzīvniekus tūristiem izdevies pamanīt, ģeogrāfs ir lepns, ka redzējis zaļo mambu – spilgti zaļu un indīgu čūsku, kas atgādina tievu, garu zāles stiebru. «Lai gan sausajā savannā čūska ir labi redzama, tas nemotivēja iet pastaigāties, jo, tādu ieraugot, zūd jebkura vēlēšanās pablandīties apkārt. Tāpēc arī nemēģinājām to pat fotografēt,» bilst Dzintris. Interesanti bijis vērot sāniski staigājošos Indijas okeāna krabjus. Pirmo reizi viņš dzīvajā redzējis lielo kudu – antilopi ar lieliem, vītņotiem ragiem, kā arī kaujas jeb Marsa ērgli, kas ir lielākais putns Āfrikā.
«Protams, vairākkārt Āfrikā biju jau redzējis ziloņus, lauvas, hiēnas, žirafes… Garkakles ir zīmīgs Āfrikas dzīvnieks, kas tur atrodas labā bioloģiskā situācijā. Viņas neviens slepeni nemedī, kā, piemēram, ziloņus vai degunradžus. Žirafes uzturas kuplos baros un ir ļoti izturīgas sausuma periodos. Vēl redzējām lauvu saimi, kas elsojot baudīja pusdienu mielastu, iztraucējām diendusā atgūlušās nepievilcīgās hiēnas,» par grupas novērojumiem stāsta Kolāts. Viņš piebilst, ka Tanzānijā iepriekšējā lietus sezona bijusi švaka – izžuvuši vairāki ezeri un upes, daudzās vietās bija krituši jauni dzīvnieki, kuri nomiruši, jo nav tikuši pēc ūdens.
Uzjautrina dziedošs gids ar šamaņu gēniem
Lielākoties ceļotāji dabas vērošanai nodevās, braucot automašīnās, bet bijis arī pārgājiens un laivu brauciens pa Rufidži upi. Vietējais gids, pilns lokālpatriotisma, lepojies, ka Rufidži, tūlīt pēc Nīlas, esot lielākā upe Āfrikā. «Mani sajūsmināja gida patriotisms, jo lielākas taču ir Kongo, Nigēra un Zambezi, taču viņš iebildes izlikās nedzirdam. Bet kā viņš stāstīja par dabu! Vienreizīgs pasniegšanas veids – fantastisks teatrālisms un ieinteresētība paša stāstītajā. Tas bija īsts šovs, jo tekstu pavadīja mīmika un žesti. Stāstīto saprastu pat ceļotājs, kurš nesaprot angļu valodu.
Viņš reiz, apstājoties pie bifeļu kakām ceļa vidū, gluži kā izcils dramaturgs zīmēja iespējamās variācijas par to īpašnieku. Par baobabu, termītu pūzni, desu koku, kas palielinot vīrišķo potenci, viņam sanāca atsevišķi priekšnesumi. Stāstu starplaikos viņš mums dziedāja patriotiskas dziesmas par Tanzāniju,» atklāj Dzintris. Ceļotājs piebilst, ka vēlāk gids atklājis – viņam rados bijuši šamaņi, no kuriem mantoti izcili gēni.
Kokosriekstus novāc pārāk agri no rīta
Kolāts stāsta, ka arī Tanzānijas vietējie iedzīvotāji baltos cilvēkus tomēr uzskata par bankomātiem. «Gandrīz visi kaut ko tirgo – grāmatas, krēslus, cepures, krāsainus apģērbus. Arī vietējo pārtiku un jūras veltes. Pirmo reizi redzēju, kā atver kokosriekstu, kā pareizi atdala baltumu un izlej šķidrumu. Vietējiem ļoti garšo kokosriekstu piena vīns, kas līdzinās mūsu kandžai. Diemžēl neviens nebija ar mieru dienas vidū demonstrēt, kā kokosriekstus noņem no palmas, – pa izcirstiem pakāpieniem palmās, kāpjot agrās rīta stundās. Uz vietas iegādājos ārstniecisko tamarinda dzērienu, ar kuru joprojām cienāju savus draugus Latvijā. Tur uz vietas visgardākie man šķita mango,» atklāts ir Dzintris.
Viņš novērojis, ka Tanzānijā vairāk nekā citās Āfrikas valstīs aug baobabi, kas pat izkārtojušies birzīs. Kokiem, kas vienmēr izskatās kaili, ir ļoti mazas lapiņas, bet platie stumbri ir ar tukšu vidu, kur krājas ūdens. «Kad ir liels sausums, cilvēki un dzīvnieki mēģina šos dabas rezervuārus atlauzt. Baobabiem ir arī ēdami augļi, kas garšo pēc skāba krīta. Savukārt sēklu mīkstumus vietējie pievieno saldumiem, un tā rodas eksotiska uzkoda,» klāsta bijušais radio šefs.
Uzņēmies ceļojumu plānošanu
Dzintris atzīstas, ka ekspedīcijās tik bieži dodas, jo jau izveidojusies tāda kā Āfrikas apceļotāju grupa, kurai tīk pavērot dabu, kas dažviet mēdz būt pirmatnēji skarba. «Tas gluži nav mans bizness, bet uzņemos ceļojumu organizēšanu – izzina visu par konkrētās valsts tūrismu, dzīvošanas vietu rezervācijām, apskates vietām… Izvērtēju atsauksmes internetā. Protams, ņemu vērā – ceļojumu portālos daudz kas tiek parādīts no gaišās puses, un dzīvē jābūt gatavam dažādiem pārsteigumiem,» viņš stāsta. «Pandēmijas dēļ Tanzānijā vairākas tūristu nometnes ir panīkušas. Vienā mums tika solīts, ka viss būs kārtībā, taču realitātē viņi nebija gatavi uzņemt 15 tūristus. Afrikāņi savos darbos un plānos ietur zināmu brīvību, kas ne vienmēr ir pa prātam kārtīgajam latvietim, taču beigās viss tāpat notiek,» klāsta ģeogrāfs.
Viņš stāsta, ka ar dažiem ceļotājiem uz Āfriku braucis ne pirmo reizi. «Vienmēr jāzina, ko ņemt līdzi. Tagad jābūt arī informētam par visu, kas saistīts ar kovida procedūrām. Tanzānijā gan sapratām, ka pret pandēmiju ir diezgan brīva attieksme. Maskas tur, izņemot lidostu, nevienam neredzējām. Atpakaļ atbraucām visi veseli, kopsummā par ceļojumu iztērēdami nedaudz vairāk par 2000 eiro. Nākamo ceļojumu plānoju gada beigās uz Kenijas tūristu maz apmeklētajām vietām,» piesaka Dzintris.
