Rīga +13°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
7 svarīgi jautājumi un atbildes
- Vai tad, ja ar dzirdi kļūst sliktāk, obligāti jādodas pie ausu ārsta?
Var uzreiz iet pie dzirdes speciālista jeb audiologopēda, kura kompetencē ir arī izvērtēt auss veselību. Ja tas būs nepieciešams, speciālists nosūtīs pie ausu ārsta, savukārt, ja ar ausīm viss būs kārtībā – nekādi sēra korķi un iekaisums dzirdei netraucē –, tad audiologopēds veiks dzirdes diagnostiku jeb audiogrammu. Viņa ziņā ir izvērtēt dzirdes stāvokli, noteikt dzirdes izmaiņu tipu, veidu un smaguma pakāpi.
- Vai ir arī dzirdes traucējumi, kurus var labot dakteris?
Auss sastāv no ārējās auss daļas, vidusauss un iekšējās auss. Ārējā daļā ir gliemežnīca, auss kanāls un tālāk bungādiņa, aiz kuras atrodas dzirdes kauliņu ķēde, kas vibrācijas novada uz iekšējo ausi. Iekšējā ausī ir dzirdes šūnas, kas uztver skaņu, pārstrādā impulsos un tālāk novada uz galvas smadzenēm.
Veicot diagnostiku, iespējams noskaidrot, kurā posmā radušās izmaiņas.
Ja dzirdes izmaiņas ir nervu šūnās, tad vienīgā iespēja ir lietot dzirdes aparātu. Savukārt, ja ir korķis vai iekaisuma pazīmes, tā ir ārstējama vaina. Ja ir spiedoša sajūta un audiogrammā redzamas izmaiņas vibrāciju vadīšanā, iespējams, kaut kas nav kārtībā ar vidusdobumu vai dzirdes kauliņiem, un tad pacientu sūta pie ausu ārsta.
- Vai taisnība, ka, lietojot dzirdes aparātu, dzirde pasliktināsies vēl vairāk?
Šādi varēja notikt tikai agrāk, kad analogajiem dzirdes aparātiem nebija iespējams pieregulēt frekvences atbilstoši dzirdes stāvoklim. Toties mūsdienīgus dzirdes aparātus var pieregulēt ļoti precīzi – tā, lai skaņa ir dabiska, patīkama un varētu skaidri dzirdēt trokšņainā vidē. Turklāt pierādīts, ka mūsdienīgi dzirdes aparāti stimulē dzirdes šūnas, dzirdes nervu un galvas smadzenes.
Tātad, ja dzirdes aparāts piemeklēts pareizi un regulējums atbilst dzirdes stāvoklim, dzirdes pasliktināšanās tiek apturēta.
!Pētījumi liecina, ka, nelietojot dzirdes aparātu, dzirde mēdz pasliktināties visai intensīvi – dažkārt līdz pat 10 procentiem gadā. Modernas dzirdes tehnoloģijas aizkavē pasliktināšanos, un dzirdes izmaiņas var būt maksimāli līdz vienam procentam gadā, kas nav jūtamas.
- Kā strādā modernie dzirdes aprāti?
Modernajā dzirdes aparātā ir procesors – viens no galvenajiem analizatoriem – un vēl divas detaļas: mikrofons un pastiprinātājs. Aparāts no ārpuses paņem visas skaņas, bet procesors tās analizē un pastiprina noteiktās frekvencēs, kas nepieciešamas konkrētajam cilvēkam.
Tā kā skaņas tiek pastiprinātas, sākumā var būt nedaudz nepierasti, taču ar laiku pie tā pierod.
Parasti iesaka dzirdes aparātu sākt lietot pakāpeniski, ņemot vērā vajadzības un jutību pret skaņām. Jau pēc divām nedēļām to var nēsāt vismaz septiņas stundas dienā. Adaptācijas periods atkarīgs no vecuma, dzirdes stāvokļa un tā, cik sen radušās dzirdes izmaiņas. Parasti tas ilgst no divām trim nedēļām līdz dažiem mēnešiem.
- Vai visi dzirdes aparāti ir vienādi?
Ir vismaz triju veidu dzirdes aparāti: aizauss, iekšauss un nemanāmi. Jo smagākas pakāpes dzirdes izmaiņas, jo aparātam jābūt jaudīgākam, un tad mazs iekšauss aparāts nevarēs palīdzēt. Aparāta izvēle ir atkarīga ne tikai no dzirdes traucējumu pakāpes, bet arī no auss anatomijas.
- Aizauss aparātam viena daļa ir aiz auss kā briļļu kājiņa, otra daļa ir nemanāms vadiņš un skaņas uztvērējs ar individuāli piemeklētu uzgalīti, ko ievieto ausī. Arī aizauss aparāti mūsdienās nav uzkrītoši, tie ir dažādu izmēru, lādējami vai ar baterijām. Aizauss aparātiem ir divi veidi. Vieniem ir uztvērējs jeb skaļrunis, kas tiek ievietots auss kanālā, bet otriem visa elektronika atrodas aizauss korpusā, un līdz ar to tas ir nedaudz lielāks. Vēl var būt izmantota tehnoloģija ar caurulīti, caur kuru skaņa tiek novadīta tieši ausī.
- Iekšauss aparāti tiek izgatavoti individuāli pēc auss formas, tie labi turas, nespiež, netraucē valkāt brilles un cepuri. Sākumā tiek noņemts auss nospiedums, uzbūvēts dzirdes aparāta korpuss, kurā tiek ievietota elektronika. Var būt gan mazāki, gan lielāki iekšauss aparāti. Veci cilvēki, kam ir stīvi pirksti, var izvēlēties nedaudz lielākus aparātus, kurus ir ērtāk satvert. Vēl iekšauss aparāti atšķiras ar jaudu un bateriju izmēru. Maziem aparātiņiem baterijas kalpo 4–5 dienas, bet lielākiem – no nedēļas līdz divām.
- Nemanāmi dzirdes aparāti no ārpuses ir neredzami un ļoti ērti, jo tiek individuāli modelēti pēc auss formas. Sākumā var būt minimāla svešķermeņa sajūta, bet jau pēc nedēļas auss ir pieradusi un to vairs nejūt.
- Cik maksā dzirdes aparāti?
Cena atkarīga nevis no aparāta veida, bet no tajā ievietotās elektronikas. Jo labāka, jo precīzāk var pieregulēt un jo dabiskāka būs skaņa. Atkarībā no tā var izdalīt trīs dzirdes aparātu klases. Bāzes tipa aparāti ir vienkāršāki, tiem nav trokšņu slāpēšanas, taču labi palīdz dzirdēt vienkāršās situācijās. Maksā ap 800–1000 eiro.
Vidējās klases tehnoloģijām ir smalkāks pieregulējums, tīrāka skaņa un labāka izšķirtspēja sarežģītākās situācijās, piemēram, kad vienlaikus runā vairāki cilvēki.
Tādi aparāti ar elektroniku, kas palīdzēs dzirdēt trokšņainā vidē, kā arī cilvēkiem ar sarežģītāku dzirdes stāvokli, var maksāt 1,5–3 tūkstošus eiro. Premium klases aparātiem ir tīrāka, skaidrāka skaņa dažādās vidēs, piemēram, teātrī vai baznīcā, kur ir sarežģīta akustika.
Dzirdes aparātu pirms iegādes ir iespējams arī izmēģināt kādu laiku. Parasti dzirdes uzlabojumu var novērtēt divu nedēļu laikā, bet dažiem pietiek jau ar nedēļu.
- Cik ilgi dzirdes aparāts kalpo?
Ja aparātu rūpīgi kopj, tā mūžs ir 5–10 gadi un ilgāk. Aparātā mēdz krāties mitrums, tāpēc eksistē speciālas salvetītes, ar ko to apstrādāt, un īpašas susināšanas tabletītes speciālā konteinerā, kur aparātu liek uz nakti, lai tās absorbē mitrumu.
Ja rodas aizdomas, ka dzirde ir pasliktinājusies, tas nenozīmē, ka aparāts vairs nederēs. Jāveic audiogramma, un dzirdes aparātu var atkal pārregulēt.
Dzirdes aparāts trenē smadzenes!
Svarīgi dzirdes aparātu ne vien nopirkt, bet arī lietot, jo tas aktivizē centrālo nervu sistēmu, atmiņu un liek darboties smadzenēm. Ja aparātu nelieto, tad kaut ko nedzirdam un smadzenes var atpūsties, jo tās netiek nodarbinātas, trenētas, analizējot apkārtējo informāciju. Galvas smadzenes ir visslinkākais orgāns, kādu vien var iedomāties, tās sāk snaust.
