Pērn katrs noslīkušais zaudējis 17,6 mūža gadus, valsts ekonomikā radot 14 miljonu eiro zaudējumus

Pēdējo nedēļu laikā masu medijos pavīdējušas piesardzīgi pozitīvas ziņas par noslīkušo skaita samazināšanos, kas novērojama pēdējo gadu laikā. Patiesi, 2018.gads bija trešais pēc kārtas, kad kopējais noslīkušo skaits pavisam minimāli, bet saruka un pērn ir sasniegts vēsturiski zemākais noslīkušo skaits. Uzreiz gan jāuzsver, ka samazinājums attiecībā pret iepriekšējo gadu ir vien 5%, bet attiecībā pret 2016. gadu – nepilni 8 procenti.
Noslīkšana
Santa LV
21. augusts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pixabay

Tomēr arī pozitīvās bojāgājušo skaita izmaiņas nav vienīgais rādītājs, pēc kura valstijbūtu jāvērtēto vai situācija ar cilvēkdrošību Latvijas ūdeņos uzlabojas.

Dažādos veselības aprūpes ziņojumos, Valsts politikas plānošanas dokumentos un starptautisko organizāciju dokumentos ilgtermiņa sabiedrības veselības politikas efektivitātes izvērtēšanai un situācijas raksturošanai analizē priekšlaicīgu mirstību. Viens no šīs mirstības raksturojošajiem indikatoriem ir potenciāli zaudētie mūža gadi. Šis indikators ir izmantojams arī valsts sociāli ekonomiskā zaudējuma novērtēšanai.

Slimību Profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir aprēķinājis, ka 2017. gadā, mirstot Latvijas iedzīvotājiem vecumā līdz 64 gadiem, zaudēti gandrīz 84 tūkstoši potenciālo mūža gadu (pirms desmit gadiem –132 tūkstoši). Vidēji viens priekšlaicīgi mirušais zaudē gandrīz 13 sava mūža gadu (līdz 64 gadu vecumam).

SPKC apkopo ne vien statistiku par priekšlaicīgi mirušo kopumā potenciāli zaudētajiem mūža gadiem, bet arī dažādu nāves cēloņu grupu griezumā. Šie dati ļauj mums ielūkoties arī potenciāli zaudēto mūža gadu rādītājos starp noslīkušajiemun vienlaicīgi arī izvērtēt sociāli ekonomiskos zaudējumus. Atbilstoši SPKC aprēķiniempērn mūs interesējošajā nāves cēloņu grupā kopumā ir zaudētu 2177 mūža gadus un tas ir bijis otrs augstākais rādītājs pēdējo četru gadu laikā, lai gan faktiskais noslīkušo skaits ir bijis vēsturiski zemākais.

Tas nozīmē, ka ir samazinājies noslīkušo vidējais vecums – noslīkst gados ar vien jaunāki cilvēki.

Šāda aina iezīmējas apskatot arī noslīkušo skaita faktisko statistiku – 2018.gadā 15% no visiem Latvijā noslīkušajiem bija vecumā no 25–34 gadiem. Šajā vecuma grupā tas ir augstākais rādītājs pēdējo piecu gadu periodā!

Savukārt 60+ kategorijā ir sasniegts zemākais rādītājs jau minētajā laika posmā – 27% novisiem noslīkušajiem! Un, lai gan joprojām teju puse noslīkušo ir vecumā no 35 –59 gadiem, Latvijas iedzīvotāji vecumā līdz 34 gadiem ir visakūtākā mūsu problēma, kas var nest arī visbūtiskākos sociāli ekonomiskos zaudējumus. Lai iegūtu pilnvērtīgāku ainu par reālo situāciju, ir vērts apskatīt grafiku, kurā ir atspoguļots noslīkušo skaits un potenciāli zaudētie mūža gadi uz vienu noslīkušo laika posmā no 2008. līdz 2018.gadam.

Grafikā redzams, ka katrs noslīkušais zaudē vairāk mūža gadu, nekā vidēji viens priekšlaicīgi mirušais (13 gadu) –2018.gadā katrs noslīkušais zaudēja vidēji 17.6 mūža gadus, savukārt 2017.gadā –18.5 gadus! Vēsturiski visvairāk potenciāli zaudēto mūža gadu ir fiksēts 2009.gadā, kad katrs no 153 kopumā noslīkušajiem kapā aiznesa 21.6 potenciālos mūža gadus, summāri zaudējot vairāk kā 3300 gadu.

Valsts sociāli ekonomiskais zaudējums

Lai gan ne viena indivīda zaudējums nav precīzi novērtējams unizmērāms naudas izteiksmē, valsts sociālās un ekonomiskās plānošanas gaitā ir jāņem vērā gan sociāli ekonomiskais slogs, ko tie rada sabiedrībai (piemēram, apgādnieka pensiju izmaksas, utt.), gan potenciāli neiegūtie ieņēmumi (piemēram, darbaspēka nodokļi). Precīza šādu aprēķinu veikšana ir ārkārtīgi sarežģīta, jo to ietekmē virkne dažādu faktoru un būtu jārēķina ne vien negūtie ieņēmumi no visdažādākā veida nodokļiem un potenciālie intelektuālās un/vai fiziskās vērtības zaudējumi, bet arī potenciālie negūtie zaudējumi, kas saistīti, piemēram, ar pabalstu izmaksu, nodokļu parādiem utt.

Nepretendējot uz zinātnisku precizitāti, visbiežāk tiek rēķināti minimālie potenciālie zaudējumi, kuru pamatā ir tikai viens rādītājs – darbaspēka nodokļos un nodevās zaudēto līdzekļu apjoms. Lai šādos gadījumos aprēķinātu potenciālos zaudējumus, par pamatu tiek ņemta darbaspēka nodokļos un nodevās aprēķināmā summa mēnesī no vidējās darba samaksas. Atbilstoši CSP datiem, 2018.gadā vidējā darba alga uz papīra sasniedza 1004 EUR. Šādai algai kopējā darbaspēka nodokļu un nodevu summa veido 531.38 EUR (ja nav apgādājamo). Gadā tas veido 6376.56 EUR nodokļu ieņēmumos.

Ņemot vērā, ka 2018.gadā katrs noslīkušais Latvijas tautsaimniecībai atņēma 17.6 potenciāli zaudētos mūža gadus, ir secināms, ka valsts potenciālie zaudējumi nākotnē uz vienu noslīkušo veido 112 227 eiro.

Savukārt kopējie valsts potenciālie zaudējumi nākotnē sastāda teju 14 miljonus eiro. Un tas ir tikai par 2018.gadu!

Rēķinot vidējo bruto mēnešalgu un darbaspēka nodokļu slogu periodā no 2009.-2018.gadam, var visai precīzi aprēķināt potenciālos zaudējumus par katru gadu atsevišķi un kopējiem zaudējumiem pēdējā desmitgadē. Diemžēl aina iezīmējas visnotaļ dramatiska – desmit gadu laikā Latvijas valsts sociāli ekonomiskais zaudējums sastāda vairāk kā 136 miljonus eiro.

Protams, kāds teiks, ka darba tirgū tukšas vietas nemēdz palikt un galu galā valsts savus nodokļu ieņēmumus iegūs, taču tas diemžēl nenotiks ar katra noslīkušā atstāto tukšo vietu mūsu valsts demogrāfijas ailēs un tiem zaudējumiem, kurus veido izjukušas ģimenes un simtiem nedzimušo.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs