Rīga +12°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Mana pieredze
Iespēja veidot kolekciju
Ivars Brediks, arhitekts
Ar putnu vērošanu sāku nodarboties 2004. gadā. Toreiz tika vākti dati par dažādu putnu izplatību, un draugi mani paņēma līdzi meklēt pūces. Tas nozīmē, ka tumsā braukā apkārt, atrod piemērotu vietu – parku, mežu, kapus –, uzliek balss ierastu un gaida, vai pūce atsauksies vai ne. Iepatikās, un pēc tam jau nāca visi pārējie putni.
Šajā nodarbē ir savs azarts un atrašanas prieks. Laikam ejot, zināšanas kļūst dziļākas. Zini, kur kas jāmeklē un kur ko var sagaidīt. Gandrīz katrs putnu vērotājs veido sarakstu ar sugām, ko savā dzīvē redzējis, – tā ir tāda kā kolekcija. Lai uzturētu sevi formā, jaunu sarakstu veido arī katru gadu. Es to publicēju gan internetā, vietnē igoterra.com, gan saglabāju kopiju personiskajos pierakstos. Mums ir izveidota WhatsApp grupa, kurā dalāmies ar retiem novērojumiem. Tad arī kāds cits to var aizbraukt apskatīties. To sauc par ķeksēšanu, un ir cilvēki, kam tas šķiet nepieņemami.
Parasti putnus braucu vērot uz labākajām vietām, kur atkarībā no sezonas var cerēt sastapt kādu retumu. Pavasarī parasti dodos uz Kolku, Rīgas līča piekraksti un citām vietām, kam pāri iet migrācijas ceļš, rudenī – vairāk uz Liepājas pusi. Liepāja ir arī vislabākā putnu vērošanas vieta ziemā. Tur ir maigāks klimats, līdz ar to var vairāk kaut ko redzēt.
Kad izbraucu ārpus Rīgas, man vienmēr ir līdzi binoklis un fotoaparāts. Jo paputnot var arī pilnīgi nejauši. Aizbraucu, piemēram, uz laukiem pie draugiem un no rīta pastaigāju ar binokli, paskatos, kas apkārtnē dzīvo.
Mans īpašākais novērojums ir Sibīrijas čakstīte, kas nekad iepriekš Latvijā nebija novērota. Tas notika 2021. gada oktobrī, kad kopā ar draugiem Andri Kleperu un Jāni Ukasu bijām Jūrmalciemā, mazliet aiz Liepājas, blakus Nīcas laukiem – slavenai putnu vērošanas vietai. Pamanījām putnu, kas ir samērā līdzīgs mūsu lukstu čakstītei. Tā kā šai sugai tik vēlu rudenī vairs nevajadzētu būt Latvijā, sapratām, ka pie noteikšanas jāpiestrādā rūpīgāk. Ļoti negribējās kļūdīties. Nonākot pie izšķirošajām pazīmēm, iestājās patīkams atslābums.
Vislabāk – no rīta vai vakarā
Mārtiņš Mamis, astronomijas skolotājs
Ar putnu vērošanu sāku nodarboties jau bērnībā. Mani aizrauj iespēja vērot to uzvedību dabiskajā vidē un noteikt sugu. Ikdienā dzīvoju Liepājas pusē, tāpēc parasti apmeklēju abus skatu torņus, kas atrodas pie ezera, un vēl citas tuvumā esošās vietas, piemēram, Karostu. Laba vieta, kur vērot ūdensputnus, ir pie Dienvidu mola.
Ziemā ar putnu vērošanu nodarbojos reizi divās nedēļās, pavasarī, kad notiek migrācija, biežāk – vienu divas reizes nedēļā. Iesācējiem der zināt, ka tas jādara no rītiem vai stundu pirms saulrieta, kad putni ir visaktīvākie. Pa dienu tos būs daudz grūtāk ieraudzīt. Apģērba krāsai parasti nepievēršu uzmanību, bet, ja grib novērot kādu īpašu putnu mežā, piemēram, medni, labāk izvēlēties videi pietuvinātus toņus.
Dodoties vērot putnus, es vienmēr ņemu līdzi binokli un fotokameru. Ja redzu interesantu sugu, par ko neesmu pārliecināts, nofotografēju. Bildi nosūtu zināmam ornitologam, lai pārbauda, vai esmu pareizi noteicis. Citreiz ņemu palīgā putnu noteicējus internetā, piemēram, putni.lv. Vēl man ir trešais – slinkais – variants. Ja putns nofotografēts ar viedtālruni un redzams ļoti tuvu, var izmantot Google funkciju, kas atļauj atrast līdzīgus attēlus. Populārākās putnu sugas atpazīstu arī pēc balsīm. Bet ir sugas, kas man sagādā izaicinājumu. Tā ka vēl ir, kur augt un ko mācīties.
Savus novērojumus pierakstu platformā Dabasdati.lv, kur katrs var izveidot savu profilu. Man šķiet, šī sistēma ir vienkārša un ikvienam labi saprotama. Runājot par retākajiem novērojumiem, varu palepoties, ka pirms dažiem gadiem man izdevās novērot mandarīnpīli. Tas bija Liepājas ezera skatu tornī Lauku ielas galā.
