Maigais Norvēģijas mežu milzis — meinkūns

Kaķu šķirnes
Veronika Viļuma
13. novembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock un INNA GRINN
Būdami vieni no lielākajiem mājas kaķiem pasaulē, meinkūni ir netipiski sugas pārstāvji ne tikai iespaidīgā izmēra dēļ. Aiz kuplā kažoka un cēlās, nedaudz mežonīgās ārienes slēpjas sirsnīgas būtnes, kas viegli sadraudzējas, izrāda pieķeršanos un nereti pat pakļaujas apmācīšanai. Pieredzē un novērojumos par šķirnes īpašībām dalās meinkūnu saimnieks, audzētavas European Royal Cat vadītājs DĀVIDS ZAĶIS.

Meinkūns ir amerikāņu kaķu šķirne, par ko liecina arī tās otrs nosaukums Menas jenotveidīgais kaķis, tomēr tās izcelsme apvīta ar dažādiem gan pavisam neticamiem, gan puslīdz reāliem nostāstiem.

Viens no izplatītākajiem mītiem ir, ka meinkūns radies, sapārojoties mājas kaķim un jenotam, tomēr saskaņā ar dabas likumiem tas vienkārši nav iespējams.

Tikai mazliet ticamāks ir pieņēmums par meinkūnu kā mājas kaķa un lūša krustojumu, taču arī šī nav versija, uz ko mūsdienās paļaujas.

Līdzās šīm pastāv vairākas romantiskas leģendas. Viena no tām saistīta ar Francijas karalieni Mariju Antuaneti, kura 18. gadsimtā, bēgot no Francijas uz Ameriku, uz kuģa līdzi ņēmusi savus mīļos garspalvainos Angoras kaķus. Atšķirībā no saimnieces tie veiksmīgi nokļuvuši Menā, kur dibinājuši attiecības ar vietējiem kaķiem.

Cits nostāsts ir par angļu kapteini Čārlzu Kūnu, kurš arī bijis liels pūkainu kaķu mīļotājs un ņēmis tos līdzi savos jūrasbraucienos. Kad Jaunanglijas krastos sākuši dzimt garspalvaini kaķēni, tie esot dēvēti par Kūna kaķiem, no kā, pēc šīs teorijas piekritēju domām, arī radies šķirnes nosaukums.

Visbeidzot pastāv iespēja, ka meinkūnu vēsture ir vēl senāka un to senči meklējami starp izskata ziņā līdzīgajiem Norvēģijas meža kaķiem un to dāņu un zviedru brāļiem, kuri izplatījušies vikingu jūrasbraucienos.

Par to, kurš no minētajiem variantiem ir ticams, mūsdienās pārliecināties nav iespējams, taču meinkūnu audzētāji sliecas domāt, ka šie kaķi patiesi cēlušies, dažādu šķirņu aizjūru garspalvainajiem pūkaiņiem pārojoties ar Amerikas vietējiem īsspalvainajiem mājas kaķiem. Lai arī sākotnēji šķirne radusies dabīgā ceļā, gadiem ejot, selekcijas gaitā tās vizuālās īpašības nedaudz mainījušās.

Kopš 1860. gada meinkūni piedalījās Amerikas lauksaimniecības izstādēs. Kritēriji, pēc kuriem tos vērtēja, nav zināmi, taču šķirne bija iemantojusi popularitāti ne tikai izskata, bet arī lielisko medību spēju dēļ. Meinkūni kā darba kaķi fermās naski apkaroja grauzējus, un šis talants šķirnei nav zudis līdz pat mūsdienām.

20. gadsimta sākumā sabiedrības interese par meinkūniem zuda, un, tikai 1950. gados, pateicoties dažu audzētāju entuziasmam, ASV tika izveidots Meinkūnu kaķu klubs un sākās šīs šķirnes atdzimšana. 1976. gadā pasaulē lielākā starptautiskā Kaķu mīļotāju asociācija (Cat Fanciers’ Association) atzina meinkūnus par tīršķirnes kaķiem, un kopš tā laika šie dzīvnieki baudījuši popularitāti kā mājas mīluļi un godalgoti izstāžu dalībnieki gan ASV, gan Eiropā.

Nākamā lapa

Nākamais: Kaķis ar suņa iezīmēm

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs