Kā gleznotājas ģimene nopirka senu guļbaļķu ēku un pārvērta to līdz nepazīšanai

Ar odiem, ķirzakām un lāci

Kad nonāku Ievas mājās, kas ir pusceļā starp Cēsīm un Valmieru, netālu no Sietiņieža, viņa sagaida ar tikko ceptiem kruasāniem – smaržo visa māja. Dārzā tobrīd zied tulpes – cita par citu skaistāka, un dārza pilnbrieds vēl tikai priekšā. Starp milzīgajiem ozoliem, kas dārzā rada patīkamu mikroklimatu, debesīs paceļas ziepju burbuļi, tos aizrautīgi pūš Odrija un Luka Elio.

Tas bija traks mājas meklēšanas maratons, un lielākoties redzētais mums nebija pa prātam.

Bērni basām pēdiņām skraida iekšā ārā, un viņu prieks piepilda māju ar dzirkstošiem smiekliem. Odrija ik pa brīdim ieklausās mūsu sarunā un papildina mammas stāstījumu, bet Luka Elio kādā brīdī apzinīgi ziņo, ka uz lilijām pamanījis sarkanās vaboles.