Zaglis darbā – piedot vai atlaist? Reāli pieredzes stāsti

Vai tu kādreiz esi ko nozadzis savam darba devējam? Nesteidzies zvērēdams likt roku uz bluķa – gan jau esi, atzīsties. Kad aizvakar darbā izdrukāji bērna skolas projektu, par tinti un papīru darba devējam samaksāji? Nesamaksāji! Un gan jau zini, kura mašīna ir vislabākā. Protams – darba devēja mašīna! Īpaši brīžos kad no rīta izmet ar to līkumiņu, lai aizvestu sievu pie friziera. Par iztērēto degvielu un mašīnas nolietojumu darba devējam samaksāji? Gan jau ne. Tātad – apzagies, lai Dievs tev, grēciniekam, piedod. Tu jau saproti – šī ir tikai tāda ampelēšanās par tēmu, jo darba devēju stāsti par zagļiem darbā ir daudz skarbāki. Lūk, tikai viens.  

Brīdis, kad darba devējs sāk pārliecināties – pie viņa strādā zaglis, ir mulsuma pilns.

Kādam zemniekam, rudzu lauku hektāru un kokzāģētavas saimniekam, sāka zust degviela. Skaidri zina – mucas noliktavā tikko bija pilnas, bet šodien viena pustukša. Pēc laika – tas pats. Uzlika novērošanas kameras un secināja, ka degvielu no mucām naktīs zog paša darbinieks, un ne tas čaklākais un atbildīgākais. Pievīlējis noliktavas atslēgas, naktī nāk un lej, cik lien kannās.