Traumatologs ortopēds Guntis Naglis: Kā veiksmīgāk sadziedēt lūzumu

Skaidro:
Dr. GUNTIS NAGLIS
•  Traumatologs ortopēds, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Traumpunkta un uzņemšanas nodaļas vadītājs.
•  Strādā arī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Šogad, paslīdot uz apledojušām ietvēm, ir īpaši daudz lūzumu. Traumatoloģijas slimnīcā ķirurģiskai ārstēšanai uzņemam vairāk nekā trīsdesmit pacientu ik dienas. 

Ja lūzums būs ar kaula fragmentu nobīdi, tad redzēsi, ka cietusī kāja vai roka, vai locītava ir deformēta – ne tāda kā normāli.

Vai obligāti vajag rentgenu? 

Daudzi spriež tā: ja es pēc kritiena spēju kustināt roku pirkstus un pēdu, tad lūzuma nav! Taču šis nav labs tests. Protams, ne vienmēr uzreiz pēc kritiena, kad sasista roka vai kāja, jāsteidz taisīt rentgenu. Bet tas noteikti jāizdara divos gadījumos. Pirmkārt, ja tev gadījies pamatīgi nokrist un ir tipiskās lūzuma pazīmes. Piemēram, traumas gūšanas brīdī tieši lūzuma vietā uzreiz radās stipras sāpes, kas nepāriet. Tātad ir traucētas kustības locītavās, traumēto roku vai kāju tu nevari slogot, jo – sāp. Ja lūzums būs ar kaula fragmentu nobīdi, tad redzēsi, ka cietusī kāja vai roka, vai locītava ir deformēta – ne tāda kā normāli. Tu būsi spiesta roku vai kāju novietot tādā pozā, lai pēc iespējas mazāk sāpētu… Un, otrkārt: ja tev šķita, ka nemaz tik traks tas kritiens nebija un gribēji ar ārsta apmeklējumu nogaidīt, tomēr pēc trim dienām kļūst sliktāk un cietušajā vietā palielinās tūska. Tad noteikti jāveic rentgenizmeklējums. Ārsts, apskatot bildes, konstatēs lūzuma apmēru un izvērtēs nepieciešamo ārstēšanu, varbūt nāksies pat operēt. Kāpēc? Jo kauli paši mēdz saaugt arī nepareizi. Piemēram, ar potītes lūzumu, kas nav nobīdījies, var staigāt, taču, ja kauls saaugs ne tā, kā vajag, locītava būs nestabila, pēda ejot ļurkāsies, nodils skrimslis un izveidosies artroze. Tas notiek ātri, jau 2–3 gadu laikā.