Madaras Raabes sāpīgais ceļš līdz diagnozei: Man pat bija grūti nosēdēt ratiņkrēslā…

«Atskatoties uz notikušo, varu teikt, ka patiesībā slimības pirmsākums meklējams pirms gadiem trim, kad man parādījās regulāras galvassāpes. Visu laiku dūra deniņos. Gāju pie ģimenes ārstes, prasīju, vai nevajag kādus nosūtījumus uz izmeklējumiem, jo man šķita aizdomīgi – kā tā var būt, ka veselam, jaunam cilvēkam katru dienu sāp galva?! Tolaik biju sākusi studēt, man bija jaunas attiecības (ar uzņēmēju Jāni Sniedzānu – aut.), mums bija jauna dzīvesvieta, meitenēm – jauna skola. Ārsti domāja, ka varbūt mans organisms vienkārši netiek līdzi visām dzīves pārmaiņām. 

Mēneša laikā biju zaudējusi astoņus kilogramus, nespēju normāli paelpot, nevarēju pati apģērbties, man bija grūti nosēdēt ratiņkrēslā.

Vēlāk pievienojās arī muskuļu sāpes, sevišķi sāpēja celis. Es to saistīju ar traumām, domāju, ka pie vainas ir skriešana – man kaut kad bija bijis kaula plēves iekaisums. Aizgāju pie ortopēda, pie fizioterapeita, man veica rentgenu, magnētisko rezonansi, un speciālisti apgalvoja, ka, visticamāk, sāpju iemesls ir pārslodze sportā. 

Sāpju dēļ man bija grūti paiet, es kliboju. Ciešot izteiktas sāpes, garastāvoklis ir nulle! Ja sēdi mājās un konstanti dur deniņos tā, ka, šķiet, galva plīst pušu, ir grūti būt optimistei. Tas mani kaitināja – esmu jauns cilvēks, tolaik man nebija pat 30 gadu. Nu kā var būt, ka regulāri jūtos slikti, visu laiku kaut kas sāp?!