Invazīvais kardiologs Artis Kalniņš: Pacienti labi jūt, ja ārstam ir vienaldzīga attieksme
Šogad invazīvā kardiologa Arta Kalniņa vadībā Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā pirmo reizi veiktas trīs mazinvazīvas sirds priekškambaru iedzimtu defektu slēgšanas procedūras ar oklūderiem. Arī pasaulē šādas operācijas veic samērā nesen, bet Latvijā tās iezīmē jaunu sirds ārstēšanas ēru tieši Austrumu slimnīcā.
Foto: Inese Austruma
Dienu pirms mūsu sarunas dakteris Artis Kalniņš ir atgriezies no invazīvās kardioloģijas kongresa Parīzē, paspējis nodežurēt nakti, bet intervijas laikā pie durvīm jau klauvē māsa. Lai gan ir jau pusseši pirmdienas vakarā, dakteri gaida nākamie darbi – viens pacients jāpalaiž mājās un priekšā vēl divas akūtas procedūras.
– Dakter, vai tad jums šodien atkal dežūra?!
– Nav, bet es rēķinos, ka mana darba diena var arī beigties krietni vēlāk, nekā tai būtu jābeidzas. Gadā veicam apmēram 2000 diagnostiskas un 1500–1700 ārstnieciskas procedūras. Esam seši invazīvie kardiologi, un slodze sadalīta vairāk vai mazāk vienmērīgi. Gan tāpēc, ka nevar veikt procedūras no rīta līdz vakaram, gan tāpēc, lai visiem būtu pieredze.
Invazīvajā kardioloģijā, līdzīgi kā klavieru spēlēšanā, ir vajadzīgs treniņš, citādi iemaņas zūd. Fiziski tas ir diezgan smags darbs, mēs arī saņemam starojumu un kontrolējam, lai to nepārsniegtu. Sarežģītākās procedūras ilgst 3–4 stundas, kādas pāris reizes man ir nācies pavadīt zālē vairāk nekā piecas stundas, un tu visu laiku esi kājās ar aizsargtērpu mugurā.
