Sabīne Špīlreina – talantīga psihopāte, kas smagi iemīlējās savā ārstā

Pēc pēriena spītniece dodas uz pagrabu un aplejas ar aukstu ūdeni, gaidot, ka saaukstēsies, saslims un nomirs – par sodu vecākiem.

Pārsteidzoši, bet pasaule par šo apbrīnojamo sievieti varēja nemaz neuzzināt. Par viņu zinātu visai šaurs Junga un Freida biogrāfu pētnieku loks, kā tas arī bija līdz pat pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem. Taču 1977. gadā Ženēvas psiholoģijas institūtā tika uziets viņas privātais arhīvs – dienasgrāmata un sarakste ar Jungu un Freidu. No šiem dokumentiem tapa skaidrs ne tikai tas, ka Špīlreinai bijusi daudz svarīgāka loma abu lielo psihoanalītiķu dzīvē, nekā bija pieņemts domāt. Tapa skaidrs, ka viņai ir arī daudz lielāka nozīme psihoanalīzes attīstībā kopumā. Un vēl tapa skaidrs, ka viņa bijusi ļoti neparasta un ļoti spēcīga personība.

Dīvainā paciente 

1904. gada augusta vidū uz Burghelclī psihiatrisko klīniku Šveicē tiek atvesta jauna sieviete, vārdā Sabīne Špīlreina. Viņas psihiskais stāvoklis tik ļoti uztrauc vecākus, ka viņi vairs neredz cita glābiņa. Meitai nāk virsū histērijas lēkmes, viņa rīko skandālus, ir aizdomas arī par seksuālām novirzēm. Par Sabīnes ārstu kļūst tobrīd vēl nevienam nezināmais, taču jau daudzsološais psihiatrs Karls Gustavs Jungs. Tā sākas stāsts, kurā figurē gan zinātniski atklājumi, gan ārlaulības sakari, gan savā ziņā pat visa Eiropas vēsture divdesmitā gadsimta pirmajā pusē. 
Atbilstoši žanra likumiem un klasiskajam psihoterapijas uzstādījumam, ka viss nāk no bērnības, šajā stāstā tik tiešām liela nozīme ir Sabīnes ģimenei un bērnībai.