Pirmā sieviete pie Mēness. Kristīnas Kokas ceļš līdz kosmosam sākās ar dzelžainu disciplīnu uz Zemes
Pirmajā klasītē viņa uzzīmēja teju pravietisku zīmējumu ar astronautu uz Mēness – tagad viņa ir pirmā sieviete, kas 47 gadu vecumā to aplidojusi. Līdz šim panākumam KRISTĪNAI KOKAI bija jānoiet skarbs un izaicinājumiem pilns ceļš. Taču Kristīna nav dzelzs lēdija skafandrā. Viņa ir sieviete, kura pat kosmosā ada un jogo, uz zemes – sērfo, bauda romantiku kopā ar vīru un draisku dauzīšanos ar savu suni.
Foto: Shutterstock. Vēsturiskā «Artemis II» apkalpe: tajā pirmo reizi ir sieviete (Kristīna Koka), pirmais tumšādainais astronauts (Viktors Glovers), pirmais kanādietis (Džeremijs Hansens) un pieredzējis komandieris (Rīds Vaizmens)
Misija pusaudžu gados
Ziemeļkarolīnas naktis mēdz būt tik tumšas, ka šķiet – debesis saplūst ar zemi. Tieši tur, mazajā Džeksonvilas pilsētiņā, sākās Kristīnas Hemokas ceļš līdz zvaigznēm. Kamēr citi bērni sapņoja par jaunām rotaļlietām, Kristīna kopā ar tēvu, kaislīgu astronomijas entuziastu, raudzījās debesīs. Tēvs viņai rādīja zvaigznājus, taču meiteni nesaistīja tikai spīdošie punktiņi – viņu fascinēja neizmērojamā telpa starp tiem. Kristīnas istabas sienas rotāja nevis popzvaigžņu plakāti, bet gan no žurnāliem izgrieztas Antarktīdas fotogrāfijas, kartes un kosmosa dzīļu attēli.
Pēc ģimenes ceļojuma uz Kenedija Kosmosa centru Floridā sienas papildināja lieli, krāšņi plakāti, pārvēršot istabu nākotnes karjeras kolāžā. Varētu teikt, ka Kristīna jau bērnībā manifestēja savu sapņu profesiju. «Es vairs neatceros laiku, kad nebūtu gribējusi kļūt par astronauti. Man tas nešķita neiespējami. Man tas vienkārši bija jādara.»
Viņu laulība pierāda: lai sieviete sasniegtu Mēnesi, viņai vajag vīrieti, kurš nebaidās palikt uz Zemes un gaidīt.
Kristīna nebija romantiska sapņotāja – viņa bija darītāja. Meitenes bērnības vasaras pagāja vecvecāku fermā, kur skraidīšana pa laukiem mijās ar smagu darbu, kas ieaudzināja viņā sīkstumu, ko vēlāk tik augstu novērtēja NASA.
