Ieva Kerēvica: Mēs, stiprās sievietes, pat nedodam otram iespēju

Apprecējāmies pirms vairāk nekā gada. Negribēju šajā atvilktnītē laist nevienu lieku skatienu no ārpasaules.

– Kad pagājušajā vasarā tikāmies, teici, ka tava dzīve ir apgriezusies kājām gaisā – mīlestība, jaunas attiecības, tikko piedzimusi meitiņa… Vai pasaule pamazām sāk griezties atpakaļ un nostāties savā vietā? 
– Atpakaļ noteikti nekas vairs negriezīsies! Pārmaiņas pavērsušas manu dzīvi citā virzienā, bet man joprojām nav nekādas nojausmas, kurp dodos, jo viss vēl ir procesā. Ir ļoti daudz jautājumu – uz kurieni, kā? Gads tomēr ir mazs laika sprīdis. Tajā pašā laikā ir noticis ļoti daudz, turklāt pusgadu bijām izbraukuši ārpus Latvijas. 

– Kad sazinājāmies pavasarī, atklāji, ka esi Indijā.
– Novembrī aizbraucām uz Bali un janvārī pārcēlāmies uz Indiju. Cita vide un cilvēki, mēs visi bijām kopā visu laiku, un visādi mums gāja. Daudz atklāsmju un atziņu – gan pieaugušajiem, gan bērniem. Mazākajam gan viss patika! Dzīvojot mājās ilgu laiku, turklāt citā valstī un esot visu laiku kopā, man kļūst grūti – sāku smakt. Man ļoti nepatīk sadzīviskie un ikdienišķie pienākumi, tas viss man var izsist korķus ārā. Kādu laiku to varu, bet ne tik ilgi kā šoreiz.