Aizliegtie Jāņi, cenzūras žņaugi un kaislības aizkulisēs. Kas slēpjas aiz «Skroderdienu» fenomena?

«Skroderdienas Silmačos» mums asociējas ar līksmu ielīgošanu, smiekliem un dziedāšanu. Taču šīs izrādes vēsture glabā arī politisku spiedienu, cenzūras aizliegumus un dramatiskus likteņstāstus. Savulaik kritiķu noniecināta kā «sapelējušas drupačas», luga piedzīvoja gan aizliegumu, gan režisoru izdomas bagātus manevrus, lai Jāņu svinēšana vispār varētu atgriezties uz skatuves. Un tomēr vispārsteidzošākie stāsti slēpjas aiz kulisēm — leģendāro aktieru dzīvēs, kur realitāte nereti izrādījusies ne mazāk dramatiska par teātri.

Turpinājumā — mazzināmi un pārsteidzoši fakti no Skroderdienu vēstures:

• Nodeva sistēmai. Kuru no skatītāju iemīļotajām varonēm cenzūras dēļ nācās pārvērst par nepatīkamu un krietni vecāku sievieti?
• Liktenīgais lidojums miglā. Kā viena kļūda gaisā gandrīz atņēma Latvijas teātrim veselu aktieru paaudzi, un kādu personisku noslēpumu no kolēģiem slēpa Anta Klints?
• Aktieru paradoksi. Kā 43 gadus veca aktrise pārliecinoši spēlēja pusaudzi Kārlēnu, un kurš izrādes tēls reiz nodēvēts par «pirmo latviešu narkomāni»?
• Izdzēstā pirmizrāde. Kā tapa visu laiku greznākais un dārgākais Skroderdienu iestudējums, ko skatītāji tā arī nekad neredzēja?