Putnu seksuālā dzīve. Tērpi, dziesmas un bezatbildība pēc dzimumakta

Tēviņi, kuriem ir krāšņākais kāzu tērps, ir arī tie, kas mātītei pilnīgi nemaz vai ļoti maz palīdz veidot ligzdu, perēt un audzināt mazuļus.

Mēs ar savām cilvēku acīm putnos gribam saskatīt mīlestību kā augstāko tikumu, un droši vien ir labi, ka mēs gribam to saskatīt. Taču nākas atzīt, ka mīlestību putni nepazīst. Varbūt iemīlēšanos – tādu, par kādu, runājot par cilvēkiem, sakām, ka hormoni trako. Putnu pasaulē valda instinkti. Viņi nevar izvēlēties – pāroties vai nepāroties. Nevar izvēlēties – ai, šogad es negribu lidot no Āfrikas uz Latviju, lidošu labāk uz Ķīnu! Viņi ir ieprogrammēti – lai vai kas notiktu, pakļauties augstākajam dabas likumam, kas liek turpināt sugu. Taču – kā viņi izvēlas to, ar kuru kopā turpināties? 

Vieni paņem ar krāšņu tērpu

Putnu vidū – atšķirībā no lielākās daļas cilvēku – naskāki uz pucēšanos ir kungi. Salīdzināsim kaut vai visparastākās meža pīles, kas bieži redzamas gan lauku, gan pilsētu ūdenstilpēs. Pīlīšu pieticīgie brūnraibie maskēšanās tērpi zaudē kungu uzvalkiem ar metāliski vizuļojošo zaļi melno galvu, balto gredzenu ap kaklu, zilajām spārnu spalvām un koķeto spalvas gredzentiņu astē. Diezgan daudzu putnu sugu kungi tieši tā arī iekaro dāmu labvēlību – dižojoties ar krāšņo spalvu tērpu. Turklāt, gluži tāpat kā cilvēki grib sapucēties un atstāt pēc iespējas labāku iespaidu uz iecerēto, arī dažu sugu putnu tēviņi pirms pārošanās sezonas pat maina spalvas un ietērpjas īpašā kāzu tērpā.