Kā Bērziņi izglāba savu ģimeni: Atsvešināšanās strauji progresēja…

– Sāksim no sākuma? Izstāstīsiet savu iepazīšanās stāstu?

Anna: – Varam teikt, ka iepazināmies bērnudārzā, jo Gatis gāja vienā grupiņā ar manu brāli. 

Gatis: – Pēc tam katrs devāmies uz savu skolu un vēlreiz satikāmies studiju laikā. Annas brālis šķita redzēts, aprunājāmies, atminējāmies viens otru, iespējams, tāpēc arī ciešāk sadraudzējāmies. 

Anna: – Gatis bieži nāca pie brāļa ciemos un, ejot garām manai istabai, katru reizi teica: «Čau, Anna! Kā tev iet?» Tolaik biju pilnīgi iegrimusi mācībās, jau studēju medicīnu, mēs abi bijām arī citās attiecībās, bet tas bija zīmīgi – neviens cits brāļa draugs ar mani nesveicinājās. Kuru tad interesē sīkā māsa!

– No Gata viedokļa droši vien izskatījās citādi, vai ne? Smukā, nevis sīkā.

Gatis: – Nuja! Un, kad Annai iepriekšējās attiecības beidzās, pamazām mēs sākām draudzēties. 

Laulība deva jaunu sievišķīgu izjūtu – es zinu, kas es esmu.

Anna: – No tā laika ir amizants un romantisks stāsts: mācījos sestajā kursā un viena pati dzīvoju dzīvoklītī, kam aizsala ūdens caurules. Man likās, tā ir katastrofa. Ieradās Gatis un elementāri ar fēnu tās atkausēja. Es biju sajūsmā. Wow! Viņš mani izglāba!