Rīga -2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Keramiķes Ingūna Skuja un Melisa Breidena Latviju Venēcijas biennālē pārstāv ar multimediju ekspozīciju Tirgot ūdeni upes malā. Tā būs apskatāma līdz 27. novembrim, un pagājušajā nedēļā mākslinieces no Venēcijas atlidojušas ļoti apmierinātas un iedvesmotas. Viņu darbi ir pamanīti – dāsni atspoguļoti ārzemju medijos, un Latvijas paviljons ierindots starp labākajiem.
«Visi, kas ienāca Latvijas paviljonā, teica vienīgi labus vārdus.
Jau pirmajās dienās no kāda vācu fotogrāfa uzzinājām, ka esam pretendentes uz galveno balvu. Ievērojamākais amerikāņu mākslas žurnāls mūsu ekspozīciju iekļāva obligāti apskatāmo sarakstā,» PDz palepojas Ingūna.
Latvijas paviljonā apskatāmi vairāk nekā 300 porcelāna darbu, un vislielāko interesi raisījuši paši izaicinošākie, kuros attēloti dzimumorgāni – dekoratīvie šķīvji ar vagīnas attēliem, dažādās kompozīcijās apspēlēti porcelāna dzimumlocekļi. Teju katrs biennāles apmeklētājs sociālajos tīklos pamanījies atrādīt Latvijas mākslinieču radīto lustru, kurā apvienoti vairāki porcelāna dzimumlocekļi. «Lustra bija centrālais objekts, ko visi pamanīja jau pa gabalu un nāca zem tās fotografēties,» atzīst mākslinieces. Vaicāta, kāds ir šī darba vēstījums, Inguna skaidro: «Tas ir veltījums 2020. gadam, kad bija pandēmija un pilnīgs neražas gads.»
Kad pagājušajā nedēļā zem pikantās lustras paviljona atklāšanā nostājās arī Latvijas kultūras ministrs Nauris Puntulis, mūsu sabiedrībā domas dalījās – vai tiešām Latvija pasaulē jāprezentē ar dzimumorgānu mākslu.
Kultūras ministrijas pārstāve Lita Kokale PDz sacīja: «Komandas, kuras veido Latvijas paviljonus, tiek izraudzītas konkursa kārtībā. Latvijas paviljons šogad ir ieguvis ļoti augstu novērtējumu starptautiskajos medijos un laikmetīgās mākslas ekspertu lokā. Venēcijas mākslas un arī arhitektūras biennāles ir vieni no būtiskākajiem šo nozaru starptautiskajiem forumiem, un dalība tajos ir katras valsts prestiža jautājums. Latvija abās biennāles tiek pārstāvēta jau vairāk nekā 20 gadu.»
Latvijas dalību 59. Venēcijas mākslas biennālē pamatā finansē Latvijas valsts. 90 910 eiro atvēlēti ekspozīcijas izveidei un uzstādīšanai, bet 110 000 eiro – telpu nomai. Finansēšanā piedalās arī azartspēļu biznesa turētājs un mākslas kolekcionārs Jānis Zuzāns, ar kuru noslēgta vienošanās par ilgtermiņa atbalstu Venēcijas starptautiskās mākslas biennāles Latvijas paviljona ekspozīcijas veidotājiem. Ziedojuma līgums paredz līdzfinansējumu trīs ekspozīciju veidošanai – ap 50 000 eiro gadā.
Vairāk par izstādi un to, ko par to domā sabiedrībā zināmi ļaudis, uzzināsiet žurnālā «Privātā Dzīve!»
