Rīga +21°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vieni no pirmajiem baznīcā ieradās Paula tuvākie ģimenes locekļi – viņa vecāki Mārtiņš un Brigita, brāļi un māsa. Teikt atvadas talantīgajam rakstniekam, kurš viņsaulē aizgāja 12. jūlijā, bija atnākuši vairāki desmiti Paula draugu un kolēģu, kuri nesa rakstniekam baltus ziedus. Aptuveni stundu baznīcā skanēja ērģeļu mūzika, kuras laikā klātesošie varēja vēl pēdējo reizi atvadīties no Paula, domās atminēties laiku, kas pavadīts kopā, un nolikt pie viņa zārka ziedus. Stāvot pie rakstnieka šķirsta, vairāki viņa draugi pakavējās atmiņās par Paulu.
Liels trieciens viņam bija pērnā gada martā ilggadējās dzīvesbiedres rakstnieces Andra Neiburgas pēkšņā aiziešana mūžībā. Šo zaudējumu viņš tā arī nav spējis pārdzīvot, skumjas gluži kā sniega lavīna gāzušās pāri Paulam un sadragājušas viņu.
Runu teica arī Paula vecākais brālis mākslas zinātnieks un žurnālists Pēteris Bankovskis.
«Pagājušās nedēļas sestdienas vakarā mums bija sarunāts doties pie tēva uz dzimšanas dienu, bet viņš kaut kādā veidā šīs savas dzīves gaitas izbeidza… Starplaikā, jāteic, gadus divdesmit es tikpat kā ar Paulu nesatikos, kaut gan viņš dzīvoja ap stūri.
Viņš kaut kādu, man joprojām nezināmu, iemeslu pēc bija izlēmis, ka viņam nevajag ar mani nedz satikties, nedz biedroties, nedz kaut ko pārrunāt.
Līdz ar to var teikt, ka Paula dzīve, kuru zina lielākā daļa šeit klātesošo, man ir pilnībā nezināma. Es tikai no nostāstiem un atmiņu stāstiem kaut ko par Paulu zinu. Viņš manā dzīvē atgriezās pirms nedaudz vairāk kā gada, pēc Andras nāves… Tad viņš kaut kādā veidā atgriezās manā dzīvē. Bet atgriezās kā tāds projām plūstošs elements,» atklāja Pēteris.
Kādēļ Pēteris sasaista viņa brāļa pēdējo romānu ar došanos mūžības ceļā, lasi jaunākajā Privātās Dzīves numurā!
