Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- «Tu man to nejautāji…»
Šī frāze nereti ir labi maskēta pasīvās agresijas izpausme, īpaši, ja tiek lietota situācijās, kad partnerim par kaut ko svarīgu būtu jābūt informētam, bet tā nav noticis. Piemēram, ja viens no pāra ar kopīgu budžetu grib veikt lielāku pirkumu, ir tikai saprotami, ka viņš par to informē otru. Nevar teikt, ka noklusējot cilvēks ir melojis, taču godīgs arī nav bijis un katrā ziņā demonstrējis nevērību pret otra viedokli un izjūtām. Un frāze «Bet tu man to nejautāji…» liecina tieši par to. - «Tu tā neteici, bet nodomāji…»
Būtībā arī te ir zināma pasīvās agresijas dvesma – ar šo frāzi pasakām, ka labāk zinām, ko otrs patiesībā gribējis teikt. Vai arī neviļus norādām, ka partneris nav pret mums godīgs, negrib teikt patiesību, izvairās. Tā, protams, var būt, bet var arī nebūt – dažkārt viegli pierakstām otram nodomus un vēlmes, ko viņš nemaz nav paudis. Labāk tomēr jautāt tieši, tikai neieslīgstot kaitinošā tincināšanā. Tad otrs jūtas iedzīts stūrī un automātiski sāk noslēgties vēl vairāk. Tā vietā ir vērts noformulēt savas izjūtas šajā sakarā – kad cilvēks runā par savām izjūtām, viņš neuzbrūk un neliek otram aizstāvēties. - «Es tev to nelūdzu…»
Šo frāzi mēdz lietot pusaudži, dusmās atcērtot uz mammas aizrādījumu, ka viņa, lūk, tik daudz bērna labā darījusi, centusies, pūlējusies, bet viņš pat savu istabu nevar sakārtot… «Es tev to nelūdzu!» – un durvis ciet. Taču tas, kas saprotams pusaudža vecumā, nav pieņemams pieaugušam cilvēkam. Ar šo frāzi tiek padarīts nevērtīgs tas, ko partneris darījis, un būtībā par nevērtīgām padarītas arī viņa jūtas. Lai gan, visticamāk, aiz tā slēpjas pieauguša cilvēka atzīšanās, ka bez otra nespēj iztikt, tikai infantila lepnība neļauj to atzīt. - «Negribu, lai tas skan rupji (negribu tevi aizvainot)…»
Viss, kas tiks teikts pēc šī ievada, visticamāk, būs rupjš vai aizvainojošs. Šī frāze ir viltus indulgence, ar kuru mēs mēģinām nopirkt tiesības runāt tieši tā. Ja prasās šāda frāze, vislabāk iepauzēt un sakāmo pārformulēt citiem vārdiem. Vai arī vispār neteikt.
