Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
4
-
0
-
0
-
0
-
1
-
1
-
0
-
Kas tā tāda normāla slimošana?
Pediatre un bērnu neiroloģe Vizma Meikšāne ir pārliecināta, ka svarīgāks par visu bērna veselībai ir psiholoģiskais siltums. Diemžēl mūsdienu aizņemtajā un skrienošajā dzīvesveidā bērnu un vecāku savstarpējo attiecību termometrs bieži uzrāda aukstumu. «Planšetes un datori, ko bērniem dodam, lai būtu miers mājās, ir auksti rīki bez dvēseles. Ar tiem pavadītais laiks nav salīdzināms ar laiku, ko pavadām kopā ar ģimeni, piemēram, spēlējot galda spēles. Ja bērns pastāvīgi atrodas šādā psiholoģiskajā aukstumā, viņš arī slimo biežāk,» uzskata ārste.
Imunitāti var stiprināt ar pozitīvām emocijām, svaigu gaisu, pareizu ēšanu – ja mazajam būs pietiekami daudz pozitīvu emociju, arī vīrusu saslimšana noritēs vieglāk.
Sākot apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi, normāli skaitās, ja bērns saķer kādu jaunu vīrusu reizi mēnesī, ar normālu slimošanu saprotot paaugstinātu temperatūru pirmajās dienās un nelielas iesnas, kas neapgrūtina elpošanu un pēc laika pāriet bez papildus ārstēšanas. Lielākoties visi bērni slimo, bet svarīgi ir vērot, kā tas notiek. Nedrīkst katrā slimošanas reizē būt komplikācijas (vidusauss iekaisums, plaušu karsonis), kuru dēļ jāuzsāk lietot antibiotikas. Normāli ir, ja paaugstinātā temperatūra krītas 2–3 dienu laikā, bet pilnībā bērns atveseļojas divu nedēļu laikā. Nevienai slimībai nevajadzētu ieilgt vairāk par divām nedēļām. Kad bērns atveseļojies un atgriežas bērnudārzā, nevajadzētu arī būt tā, ka pēc trīs dienām viņš atkal saslimst un atkal jāpaliek mājās.
Neīstajā laikā uzsāktas bērnudārza gaitas
Bērnu ārste Vizma Meikšāne novērojusi, ka visbiežāk slimošanu izraisa emocijas, piemēram, bērna vecumam nesaprotamas pārmaiņas, ar ko parasti saskaras, uzsākot apmeklēt bērnudārzu. Ne mazāk svarīgi arī tas, kādā vecumā bērnudārza gaitas sāktas. Visbiežāk tas notiek ap divu gadu vecumu, bet šis ir ļoti sarežģīts vecumposms. Bērnam nav saprotama pēkšņā nošķirtība no ģimenes un, ja mazais atstāts dārziņā, viņš to iztulko kā – es esmu palicis viens, visi man uzgriezuši muguru un mamma aizgājusi uz veselu mūžību. Ja nervu darbības tips bērnam ir tāds, ka spēj izturēt šādu emocionālo slodzi, tad viss kārtībā.
Bet, ja mazais pieder vājajam nervu darbības tipam, kuram tik ļoti nepieciešami pieskārieni, drošības izjūta, bet dārziņā šīs vajadzības ilgstoši netiek apmierinātas, var sākties slimošana.
Tiklīdz ir spēcīgas negatīvās emocijas, tā mikrobam vai vīrusam ieejas vārti bērna organismā ir vaļā. Tāpēc arī Vizma Meikšāne iesaka bērnu sākt vest uz dārziņu vai nu jau gada vecumā vai vēlāk – triju četru gadu vecumā.
Iesnas? Bez panikas!
Var gadīties, ka bērns puņķojas pat visu ziemu! Nekas, ja vien citādi mazais jūtas možs, omulīgs un aktīvs, naktīs labi guļ, labi ēd, ja iesnas netraucē naktsmieram. Ja izdalījumi no deguna kļūst zaļgani, biezi, ieteicams uz bērnudārzu neiet, pāris dienas paārstēties mājās, lai iesnām nepiepulcētos vēl kāds vīruss. «Mēs bērnu slimošanu ar iesnām mēdzam pārlieku dramatizēt. Paniski baidoties no tā, ka bērns varētu saslimt, mēs neapzināti viņu tam noskaņojam,» piebilst Vizma Meikšāne. Ko tad iesākt ar kārtējām iesnām? Teorētiski – neko! Vien jāpatur prātā, ka arī iesnām mēdz būt dažādas sejas. Ja bērns ir mazs, iesnas nepāriet pēc divām nedēļām, parādās zaļgani izdalījumi, degunu var paskalot ar jūras ūdeni, bet, ja sākas temperatūra un klepus, naktī guļot, ir apgrūtināta elpošana – tad jādodas pie ārsta.
Bērni parasti sāk slimot retāk un vieglā formā ap triju, četru gadu vecumu, kad nostabilizējusies imunitāte, viņi ir iemācījušies runāt, prot paust savas emocijas un ar prieku paši vēlas doties uz bērnudārzu.
Vainīgas diētas kļūdas
Neveselīgs uzturs arī var būt iemesls, kādēļ mazais bieži slimo. Lai gan zinām, ko nozīmē ēst veselīgi, tomēr ikdienā ne vienmēr to ņemam vērā. Stāsta Vizma Meikšāne: «Ja ir diētas kļūdas, bērna imunitāte krītas. Tad atliek vēl gūt negatīvas emocijas, un slimība klāt. Nereti bērna uzvedību, kašķīgumu, agresivitāti, negatīvismu, biežo slimošanu pastiprina arī neveselīgs uzturs, kuru mazais regulāri saņem ikdienā.» Vēl noteikti ir vērts veikt bērnam asins analīzes, lai noteiktu, vai organismā pietiek D vitamīna, kas ir labas imunitātes vitamīns. D vitamīnu papildus jādod vismaz līdz 3 gadu vecumam, jo ar to, ko vasarā dabiskā veidā uzņemam no saulītes, mums pietiek vien līdz jaunajam gadam!»
Ko varam darīt bērna veselības labā?
- Bērnudārza gaitu uzsākšanai labāk izvēlēties pavasari vai ziemu, kad apkārt slimo retāk.
- Vēdiniet telpas! Imunitāti ietekmē arī tāds šķietams sīkums kā pakešu logi, kas nosaka to, ka telpās gaiss ir sauss. Tādā vidē pat iesnas izārstēt ir grūtāk.
- Vērtīgās omega taukskābes ir visās augu eļļās. Ja negaršo zivju eļļa, var, piemēram, ar olīveļļu apslacīt rupjmaizes gabaliņu un piedāvāt bērnam.
- Neietekmējieties no citu vecāku padomiem un svešām pieredzēm internetā. Tās ir tikai svešas pieredzes, kam nāk klāt mūsu bailes. Vecāki kļūst satraukti, nepārliecināti, un arī tas var ietekmēt bērna veselības stāvokli.
