Hokejista Oskara Batņas mamma: Pārkāpām barjerai, apkampāmies, asaras bira…
«Ja hokejs kļuvis Oskaram par maizes darbu, viss ir bijis pareizi,» saka Latvijas hokeja izlases uzbrucēja Oskara Batņas mamma, latviešu valodas un literatūras skolotāja Zanda Batņa. «Ceru, ka viņš kādreiz arī izmācīsies augstās skolās un atkal darīs ko tādu, kas viņam patīk, taču par to jau Oskars pats spēs parūpēties. Bet tam pirmajam, kas viņam patīk, – hokejam mēs esam ļāvuši būt dēla dzīvē, lai ko tas arī no mums ir prasījis.»
Foto: Ieva Andersone. Stils: Agija Vismane
– Kurš izdomāja, ka Oskars spēlēs hokeju?
– Mēs esam sportistu ģimene, abi ar vīru esam beiguši Murjāņu Sporta internātskolu, sports ar mums bijis jau no bērnības, un šķita pašsaprotami, ka arī abi mūsu puikas sportos. Vecākais dēls Miks, jau maziņš būdams, bija aktīvāks, fiksāks, šķita – viņš būs gara auguma, slaids, tāds, kam varētu piestāvēt basketbols. Savukārt Oskars bija ducīgāks, jau piedzima tāds krietns vīrs – 4,5 kilogramus smags.
Nevarētu teikt, ka hokejs tajā laikā īpaši būtu modē, tā vienkārši sakrita. Hokeju spēlēja mūsu draugu ģimenē, vienā reizē aizvedām arī Oskaru, un viņš – kā uzkāpa uz slidām, tā arī aizslidoja… Tā sākās treniņi Sporta pils arēnā, viņa pirmajā komandā Aisbergs. Oskaram tobrīd bija pieci gadi.
