Rīga +11°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nepilnus divus gadus pēc vīra nāves viņa, turpinot atbalstīt mākslas un kultūras projektus, pirmo reizi piedalījās tik plašā un nozīmīgā pasākumā. Sarunā ar PDz Ināra atzina – priecājas, ka izstādes atklāšana notiek viņas vīra vārdadienā, un tā savukārt sakrīt ar mākslas muzeja Rīgas Birža dzimšanas dienu.
Tieši Boriss bija tas, kurš panāca, ka uz Latviju atveda 12 mākslas darbus no Prado muzeja Spānijā.
Viņam ilgi nācās vest sarunas ar Prado muzeja pārstāvjiem, kuri sākumā nemaz negribējuši apspriest ideju, ka Latvijai nepieciešama šāda izstāde. Ināra atceras – Boriss kopā ar mākslas muzeja Rīgas Birža direktori Daigu Upenieci jutušies gluži kā mazi bērni lielā onkuļa priekšā.
Kad Boriss tomēr viņus pārliecinājis, ka saprot mākslu un ir patiešām zinošs šajā jomā, Prado vadība viņā beidzot ieklausījusies.
Tā pasaulslaveni darbi pirms četriem gadiem bija skatāmi Rīgā izstādē Prado 12 raksturi, bet pirms diviem gadiem tika sarīkota vērienīga izstāde Provansas valdzinājums.
«Boriss būtu ļoti priecīgs par to, kas šodien notiek. Pateicoties viņam, pasaules lielās mākslas galerijas vairs nejautā, kas ir Latvija,» saka Ināra.
Tādēļ arī pēc viņa aiziešanas mūžībā muzeja vadītājai bija daudz vieglāk vienoties par izstādi ar Florences Ufici galerijas pārstāvjiem.
Ināra Tetereva izstādes laika aprunājās ar vienu no tajā pārstāvētajiem autoriem Omaru Galljāno. Viņš atklāja, ka Latvijā apskatāmie viņa darbi ir veltījums Omara dēlam māksliniekam Masimilianam Galljāno, kurš pērn vien 37 gadu vecumā devās viņsaulē. Mākslinieks atzina, ka šis sāpīgais pārdzīvojums bijis iemesls vēl dziļāk atdoties mākslai. Ne velti izstādei, ko viņš veidojis kopā ar mākslinieku Lorenco Puljizi, dots nosaukums Pašatklāsme. «Izstāde ikvienam liks aizdomāties par to, kas ir mūžība,» sacīja mākslinieks.
